Kāpēc latvieši bija tik sarkani? Kur notika Latvijas Brīvības cīņu perioda lielākā kauja? Par mūsu vēl aizvien slikti izprasto pagātni stāsta vēsturnieks Ēriks Jēkabsons
Pirmā pasaules kara sākuma simtgade visā Eiropā uzjundījusi lielu interesi par šo fundamentālo vēsturisko lūzumu, kurš radikāli izmainīja Eiropas karti un pagrieza tās attīstību citā virzienā. Viens no mūsu zinošākajiem šā perioda vēsturniekiem ir Ēriks Jēkabsons, kurš pagājušajā gadā tika atzīts par «gada vēsturnieku» un bijis arī nesen izstāžu zālē Arsenāls atklātās vērienīgās izstādes 1914 zinātniskais konsultants. Šķiet, ka simt gadu būtu pietiekami ilgs laiks, lai apzinātu šo vēsturi, tomēr izrādās, ka to vēl ļoti maz saprotam.
Jūs esat teicis, ka Latvijā bieži aizmirst mūsu zemē notiekošā starptautisko kontekstu. Kam būtu jāpievērš uzmanība, domājot par šo lielo notikumu – Pirmā pasaules kara simtgadi?
Latvijas vēsture nav izolēta no kopējiem procesiem, kas notiek visā Eiropā. Mēs bieži uzskatām, ka mūsu vēsture beidzas tur, kur beidzas mūsu robežas – pie Zilupes, pie Valkas, pie Mažeiķiem. Tā mēs domājam arī par Brīvības cīņām jeb Neatkarības karu.
Kurš no šiem diviem nosaukumiem jums šķiet pareizāks?
Neatkarības karš. Par brīvību cīnījās pilnīgi visas puses, ieskaitot [pirmās Latvijas padomju valdības vadītāju Pēteri] Stučku un proletāriešus. Brīvības cīņas ir skaists, romantisks nosaukums. Taču cīņa bija par valsts neatkarību, tāpēc «neatkarības karš» ir tuvāks patiesībai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.