Lai kā negribētos, valdībai nāksies vēlēšanu gadu sākt ar elektrības cenu lēcienu – agrāk neizdarītu mājasdarbu dēļ Latvijā elektrības rēķini ir lielāki nekā Igaunijā, un to kāpumu nevar apturēt, negaidīti noraujot «stopkrānu» elektrības tirgus liberalizācijai no 1.aprīļa
Politiķu pēkšņā ideja elektrības tirgu mājsaimniecībām vēlēšanu gadā vēl neatvērt šķiet jau pagaisusi, un brīvlaišana 1.aprīlī notiks, kā paredzēts. Tomēr tās nestais cenu kāpums nav patīkams nevienam, un ir vērts vēlreiz uzdot jautājumu, vai to iespējams «atcelt» un ilgtermiņā paglābties no dārgākiem elektrības rēķiniem? Īsā atbilde ir «nē», ja vien valsts negrasās atgriezties sociālismā un piespiest tās elektrības piegādātāju Latvenergo mūžīgi darboties pēc politiskiem, nevis ekonomiskiem apsvērumiem.
Kas īsti ir dārgāks?
Var teikt, ka elektrības cenu kāpums mājsaimniecībām 1.aprīlī «sakrīt» ar tirgus atvēršanu, taču ir nepareizi tajā vainot pašu brīvo tirgu. Elektrības cenām būtu jāaug jebkurā gadījumā – arī tad, ja mājsaimniecībām paliktu regulēti tarifi kā līdz šim. Iemesls – ir pieaugušas dažas komponentes, kas veido elektrības cenu, un Latvenergo faktiski jau no pagājušā gada ir visas iespējas prasīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai apstiprināt jaunus tarifus. Latvenergo to nav darījis, jo ir rēķinājies ar cenu brīvlaišanu, kas sākotnēji bija plānota pērn septembrī un vēlāk pārcelta uz šāgada aprīli.
Elektrības gala cenu veido četras lielas daļas – pašas elektrības cena, obligātā iepirkuma komponente (OIK) jeb subsīdijas elektrības ražošanai, maksa par tīkla pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodoklis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.