Krievijā populārais Renārs Kaupers savas 40. un Prāta vētras 25.jubilejas gadā uzstāsies olimpiskajos Sočos un Ziedoņa balvas pasniegšanā Rīgā, sagaidīs dēlu pirmo albumu un centīsies neļauties provokācijām
Lielisks cilvēks, vai ne? Renārs Kaupers redakcijā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas avīzes vāka ir pamanījis Gundara Āboliņa seju. Latvija patiešām šķiet maza, kad ar mūsu ārzemēs populārākās rokgrupas līderi vari dalīties sajūsmā par starptautiski atzītāko Jaunā Rīgas teātra aktieri, kurš februāra sākumā Rīgā spēlēs Vīnes pilsētas teātra izrādē Tēvi.
«Bet es esmu piekritis dziedāt Pasaules koru olimpiādē,» entuziastiski iesaucas Renārs. Vai korī? Tūlīt smejamies abi – patiesībā Prāta vētra uzstāsies koru olimpiādes atklāšanā. «Jā, bet tāda lieta arī ir bijusi ne tikai bērnībā,» Renārs atceras. «Reiz aizbraucām uz Dienvidāfriku – es, Jānis Jubalts un Zigfrīds Muktupāvels. Korī, kurā dziedāja mūsu bērni, vajadzēja vīru balsis, un diriģents saka: laižam?»
Sirsnīgs un vienkāršs, Kaupers nav pārstājis priecāties par citu panākumiem. Un tāpat vien priecāties par dzīvi, kaut vai par sīko sniedziņu, kas aiz loga sāk krist intervijas brīdī. Tā pašsaprotami viņš stāsta, ka 17.janvārī dziedās lielajā Eurosonic mūzikas gadatirgū Nīderlandē, bet 31.janvārī Great Live Festival Indijas kūrortā Goa. Pa vidu ir emocionāli sarežģītāka uzstāšanās terora aktu skartajā Krievijas pilsētā Volgogradā 20.janvārī, kad tur ierodas olimpiskā lāpa, pēc tam, olimpisko spēļu laikā, 13.februārī – Sočos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.