Dažas šķipsnas garšvielu ik dienu palīdzēs uzturēt mundrumu
Garšaugi un garšvielas izsenis, varbūt pat vienmēr, ir uzskatīti par ārstnieciskiem, vēl mūsdienās daudzi garšvielu ekstrakti nopērkami aptiekās. Arī latviešu tautasdziesmās minēts vairāk nekā 200 garšaugu, kuri senākā literatūrā saukti par vircaugiem vai baudaugiem. Visbiežāk cildināti pētersīļi un dilles, sīpoli un ķiploki, sinepes un dievkociņš.
Kopš 12.gadsimta, kad Eiropas tirgotāji vilnu sāka iemainīt pret zīdu un garšvielām no Austrumiem, arī eksotiskās garšvielas kļuva aizvien populārākas. Viduslaikos tās drīkstēja lietot tikai dižciltīgie, bet 17. un 18.gadsimtā teju ikviens lietoja piparus un kanēli, krustnagliņas un ingveru. Un arī Latvijā ne tikai muižkungu un turīgāko zemnieku virtuvēs ēda kanēļmaizītes un, gatavojot gaļu, pielika piparus un lauru lapas.
Pagājis tikai nedaudz vairāk nekā simt gadu, kopš garšvielas pārdod nevis aptiekās, bet veikalos, tomēr cilvēki jau paspējuši aizmirst, kāpēc šie smaržīgie pulverīši tika uzskatīti par ārstnieciskiem. Laiks atcerēties vismaz dažus no tiem!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.