Valmieras teātra izrāde Lūša stundā ir psiholoģiskā teātra meistardarbs
Režisora Mārtiņa Eihes jaunā izrāde Valmieras teātra Mazajā zālē ir zviedru prozaiķa un dramaturga Pēra Ulova Enkvista lugas iestudējums. Kā pirms pāris gadiem intervijā literatūras zinātniekam Guntim Berelim sacījis autors, viņa varoņi ir sarežģīti cilvēki, kas meklē. Ko?
Valmierieši iestudējumam devuši žanra apzīmējumu «skandināvu krimināldrāma», tāpēc šķistu – nozieguma atrisinājumu. Un noziegumu izrādē patiesi netrūkst. Tikai Eihe par tiem neinteresējas, ievilinot skatītājus emocionāli satricinošā pārgājienā pa psihes un attiecību līkločiem.
Lūša stundā sagūsta palēnām – iepriekš paredzamais sižets (izmantojot tādus motīvus kā vājprātīgais, kurš redz asāk par veselajiem, bezpalīdzīgs cilvēks psiholoģiski vardarbīgā eksperimentā, ticības un racionāla prāta pretnostatījums u.c.) izvēršas sajūtu kaleidoskopā. Tas notiek lēni, jo Enkvista teksts ir pļāpīgs – luga ir izbijušas mācītājas stāsts par tikšanos, kas mainījusi viņas dzīvi. Darbojas trīs tēli – mācītāja Ineses Ramutes atveidā, Ingas Siliņas zinātniece Lisbete un abu «izpētes objekts», Aigara Apiņa iemiesots psihiski slims mazgadīgais noziedznieks, kurš notiesāts par dubultslepkavību, slimnīcā sadūris biedru, pēcāk mēģinājis izdarīt pašnāvību. Un kurš starp masturbācijas epizodēm uzmācīgi atgriežas pie tēmas par Dievu un rudu kaķi – mājdzīvnieku, kuru pats savām rokām nosmacējis. Izrādē jau no sākuma zināms notikumu iznākums – puika mirs, mācītāja pametīs darbu baznīcā. Kriminālas intrigas nav, arī dramaturģisku lūzumu ne. Un paiet zināms laika sprīdis, līdz saprotat, ka uzsvērtā vienkāršība ir mānīga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.