Izgāja mirkli pirms nogruvuma

Ugunsdzēsējs Andrejs Vasiļevskis (34) šogad piedalījās glābšanas darbos, kad dega Rīgas pils un sabruka Zolitūdes Maxima 

Svētku sajūtas nav. Pie Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgā, Maskavas ielā, aizvien gulst ziedi un svecītes bojāgājušajiem glābējiem. Kopš Zolitūdes traģēdijas ir pagājis gandrīz mēnesis, un cilvēki Latvijā, kuri nebija tieši saistīti ar notikušo, atguvušies. Taču ne glābēji, kuri no 21. līdz 25.novembrim diennaktis pavadīja, strādājot sabrukušā Maxima veikala gruvešos. Viens no viņiem bija Andrejs Vasiļevskis, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, kurš otrā nogruvuma laikā atradās drupās un palika dzīvs, pateicoties nejaušībai. Glābējs strādāja arī Rīgas pils dzēšanas darbos šovasar, 20.jūnija naktī.

Deg svecītes adventes vainagā, bet sarunāties par svētku sajūtu, gada nogales svinībām glābējam negribas. Visas domas aizvien saistās ar Zolitūdi. «Iedzīvotāji zvana, saka paldies par darbu. Uzņēmumi piedāvā apmaksāt medicīnas, rehabilitācijas pakalpojumus glābējiem,» Andrejs stāsta. Pēdējais attāli līdzīgais notikums bija 2002.gadā, kad dienestā tika izsludināts augstākais ugunsgrēka rangs – numur trīs. Dega spirta rūpnīca. Arī Zolitūdē, Priedaines ielā bija trešais bīstamības rangs. Tas nozīmē, ka tiks iesaistīts ļoti daudz glābēju un tehnikas. Kad 21.novembra pievakarē plkst.17.46 pa rāciju izdzirdēja ziņu par Zolitūdi, Andrejs bija darbā. Uzreiz saprata, ka situācija ir ļoti nopietna. Tāda tā bija arī jūnijā, kad dega Rīgas pils, bet glābējs neslēpj – pēc Zolitūdes tas neliekas nekas tik briesmīgs, jo necieta cilvēki. «Protams, žēl kultūras vērtību, kas pilī sadega.»

Ugunsdzēsības dienestā Andrejs strādā 15 gadus, un šis bijis smagākais gads. Savulaik viņš izlēma kļūt par ugunsdzēsēju, jo šo darbu strādāja tēvs. Likās interesanti pamēģināt. Dzimis un uzaudzis Jūrmalā, Andrejs pēc vidusskolas izlēma pārbaudīt vienu gadu praksē, ko nozīmē šis darbs, un tad mācīties tālāk.