Smagās konsultācijās ar Eiropas Komisiju Latvija ir vienojusies par struktūrfondu sadali nākamajā septiņgadē. Ja vien pēdējā brīdī kārtis nesajauks Lembergs
Kamēr valdības veidotāji dala krēslus turpmākajiem desmit mēnešiem, gada nogalē valsts attīstībai nozīmīgas cīņas noritējušas par Eiropas Savienības (ES) finansējuma sadali turpmākajiem septiņiem gadiem. Cīnoties par iespējām tikt pie fondu naudas, nonācis pat tiktāl, ka Ventspils saimnieks Aivars Lembergs paziņojis – šai valdībai nav tiesību slēgt vienošanos par fondu sadali.
Stīvēšanās ar Briseli
ES daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam Latvijai būs pieejami kopumā 4,4 miljardi eiro no Sociālā fonda, Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tas ir mazliet mazāk nekā iepriekšējā septiņgadē, jo arī kopējais ES daudzgadu budžets pirmo reizi vēsturē ir mazāks.
Visu šo gadu ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām, nevalstiskajiem partneriem un Eiropas Komisiju (EK) notiek aktīva fondu investīciju plānošana, bet pašlaik sarunas ir noslēguma fāzē – plānots nākamā gada sākumā EK apstiprināt attiecīgos dokumentus. Kā atzīst finanšu ministrs Andris Vilks, sarunas ar EK nav bijušas vieglas, jo par ieguldījumu apjomu Latvijai un EK bijuši ļoti atšķirīgi redzējumi, piemēram, par ceļu labošanu. «Tomēr jāteic, ka kopējais ES fondu investīciju mērķis ir celt Latvijas konkurētspēju, un par to strīdu nav,» saka Vilks. No fondu investīcijām nebūs iespējams finansēt visas valsts vajadzības, bet «gudri sabalansēti ES fondu ieguldījumi kopā ar strukturālām reformām dos būtisku impulsu izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā Latvijā».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.