«Negribas iet tajā traģēdijā tik dziļi. Ak, kā negribas! Bet jāiet – tāds ir mans darbs,» atzīstas Valmieras Drāmas teātra aktrise Elīna Vāne, kas tikko saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā gada labākā aktrise
Dienā, kad Spēlmaņu nakts balvas saņemšanu Elīnas dzīvoklī Valmierā svinēja divas citas pretendentes uz šāgada labākās aktrises titulu, Elīnas draudzenes – Kristīne Nevarauska un Māra Mennika*, aktrise pati teātrī grimējās vakara mēģinājumam. Tuvojās Vara Braslas jaunā iestudējuma Triumfa arka pirmizrāde, kurā viņai viena no galvenajām lomām.
Pirmskara laika matu sakārtojums, koši zila kleitiņa, ausīs nelieli vēdekļveida art deco klipši. Koši sārtas lūpas. Aktrise pēc Ērika Marijas Remarka darba motīviem veidotajā izrādē ir Žoanna, sieviete, kurā iemīlas galvenais varonis Parīzes ārsts Raviks, viņas dēļ atsakoties emigrēt uz Ameriku, kas kara laikā būtu drošs patvērums.
Nu jau vairākas dienas pagājušas kopš pirmizrādes. Taču intervijas laikā līdz tai vēl īss laika strēķītis. Sezonas labākā aktrise izskatās mierīga un pārliecināta. «Līdzsvars nav īsts,» viņa purina galvu. Pāris nedēļas pirms pirmizrādes esot vissatraucošākais, radoši visskaistākais laiks. «Mēs ar [aktieri] Ivo Martinsonu esam par to runājuši – dažreiz liekas, ka vajag izrādi uztaisīt un viss. Tagad esmu teātrī tad, kad man jābūt. Daru to, kas man jādara. Ļoti disciplinēti. Tas atņem uztraukumu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.