Labākais piemineklis • IR.lv

Labākais piemineklis

4
Aivars Ozoliņš

Mūsu atbildība – nepieņemt, ka alkatība un bezatbildība nogalina arī burtiski

Zolitūdes Maximas veikala jumts droši vien varēja sabrukt arī naktī, kā tas ir noticis dažā citā tirdzniecības centrā. 54 cilvēki, kuriem bija jāmirst tikai tāpēc, ka savās ikdienas gaitās viņiem bija gadījies tajā laikā būt tieši tajā vietā, arvien būtu dzīvi. 

Viņi un arī mēs, kuri citādā apstākļu izkārtojumā arī varējām būt tur 21.novembrī plkst.17.41, tagad sabiedriskās ēkās neraudzītos bažīgi augšup, vai tur neuzglūn nāve. «Atbildīgie» par šādu negadījumu un «cietušie», kuriem tas būtu sagādājis neērtības, būtu nokārtojuši savstarpējās attiecības varbūt pat bez tiesu darbiem. Viss būtu bijis kārtībā. Jeb, pareizāk, «sakārtots».

Bija jāmirst cilvēkiem, lai piepeši kļūtu skaidrs, ka nekas nav kārtībā. Ka nedrīkst būvēt, kad apakšā simtiem cilvēku strādā un iepērkas. Ka kaut kas ļoti nav kārtībā, ja «viss pludo», kad līst lietus, kā stāsta par masu kapu vienā mirklī pārtapušā lielveikala darbiniece, kurai paveicies palikt dzīvai. Un nedrīkst tā būt, ka «atbildīgie» par cilvēku drošību liek darbiniekiem strādāt un stāstīt apmeklētājiem, ka viss esot kārtībā, kad regulāri skan trauksmes signalizācija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu