Pirms Instrumentu koncertsērijas Rīgā Jānis Šipkēvics (31) skaidro, kādēļ ārpus Latvijas bieži muzicē kopā ar citiem latviešiem – skudru pūzni vieglāk pamanīt nekā skudriņu
Dueta Instrumentu mūzika ir latviska. Tā apgalvo Jānis jeb Shipsi, lai gan viņa un Reiņa Sējāna radītajām dziesmām nav nacionālpatriotisku tēmu un to lielākā daļa pat nav latviešu valodā. Tomēr ārpus Latvijas daudzi sakot – gan Instrumentu pirmais albums Tru (2011), gan Procrastination (2013) ir latviska mūzika. Shipsi neuzņemas vārdos izskaidrot, kāpēc tā. Jānis ir tikpat ieturēts kā viņa krekls, kuru aizpogājis līdz augšējai podziņai, taču vienlaikus arī sirsnīgs – kā latvieši viņa paša vērtējumā.
Ar ko atšķiras koncerts jebkur pasaulē no koncerta Rīgā?
Mēs prasību latiņu sev uzstādām visaugstāk Rīgā, katrs koncerts šeit ir lielākais izaicinājums. Citur klausītāji nezina, ko no mums gaidīt, tādēļ jūtamies diezgan brīvi, atbildības slogs ir mazāks. Savukārt šeit paši sev gribam pārsteigumu. Rīgas koncerti parasti nozīmē lielu koncentrēšanos un mobilizēšanos, tajos mēs kļūstam spēcīgāki.
Vai tad aizraut publiku pirmajā reizē nav daudz grūtāk nekā auditoriju, kas pazīst un jau mīl jūs?
Grūti salīdzināt. Koncerts Rīgā daudziem ir gaidīts, viņi iet uz to ar sajūtu, ka vakars ir izdevies. Mums ir svarīgs uzdevums gādāt, lai šiem cilvēkiem būtu jauns pārdzīvojums. Lai sajūtas klausītājiem būtu tikai intensīvākas, lai neatlaistu tempu, kuru esam uzņēmuši. Protams, spēlēt mazā Bruklinas klubiņā, kur nav neviena latvieša, kur neviens pirms tam Instrumentus nekad nav dzirdējis, kaut kādā ziņā ir veselīgi. Šādā vakarā es tiešām saprotu, ka viss, ko izdarīšu, būs redzams auditorijā. Rezultāts atkarīgs tikai no tās stundas vai divām, kas dotas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.