Ārkārtīgi ekskluzīva situācija – tā par uzaicinājumu kļūt gan par operas, gan LNSO galveno diriģentu saka Andris Poga (33). Tikko viņš parakstījis līgumu ar Latvijas simfoniķiem
Kafejnīcu sarunai diriģents Andris Poga lūdz izvēlēties man – viņam, dzimušam rīdzniekam, Latvijas galvaspilsētas saviesīgā dzīve pēdējos gados kļuvusi sveša. «Kur tad jūs visvairāk uzturaties?» jautāju vienam no latviešu atzīto jauno diriģentu plejādes, Bostonas Simfoniskā orķestra asistentdiriģentam un Parīzes simfoniskā orķestra Orchestre de Paris galvenā diriģenta, igauņa Pāvo Jervi labajai rokai. «Lidostā,» Poga pasmejas.
Omulīgs, erudīts un runīgs, Poga, kas izskatās vecāks par saviem gadiem, sarunas biedram spēj atstāt mājīgu sen nesatikta drauga sajūtu. Viņš runā inteliģenti un bez aplinkiem, sevi aprādams, kad iznācis pateikt kaut ko klišejisku. Paralēli mūzikai studējis arī filozofiju, kļūst aizrautīgs, ja intervijas atmosfērā izdevies uztaustīt kādu paša agrāk neapsvērtu domu pagriezienu.
Bostonā pie Bertrama Zariņa
Andris Poga patlaban iekļuvis īstā dzīves mutulī. Septembra sākumā Andrejs Žagars, vēl pirms negaidītās atstādināšanas, Pogu nākamajā sezonā vēlējās redzēt Nacionālās operas galvenā diriģenta amatā. Laikā, kad top šis raksts, tiek slīpēts ne tikai Pogas diriģētais Džuzepes Verdi Rekviēma 30.oktobra koncerts operā, bet arī līgums par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vadīšanu jau no 1.novembra. Otrdien viņš to parakstīja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.