Pārfrāzējot Dž.Dž.Džilindžera jauno izrādi: «Māksla nedrīkst būt garlaicīga. Bet, ja ir, tad garlaicībai jābūt konceptuālai»
Formāli izrāde Šeipings seko Džilindžera kases gabalu loģikai. Amerikāņu dramaturga Nila Labuta luga Lietu kārtība un arī Dailes teātra Šeipings ir feministisku zemstrāvu caurvīts radīšanas stāsts. Ādams satiek Evu, kuras ietekmē mainās – sāk ēst veselīgi, skrien, izmet pat gadus trīs nenovilktu, dzīves smārda piesūkušos virsjaku. Draugi ir šokā – Ādams kļuvis par, varētu teikt, cilvēku. Filips sāk ar viņu konkurēt, Dženija iemīlas, bet Evas azotē ieslēpts vēl viens trumpis… Tas viss notiek uz lielās skatuves scenogrāfa Kristiana Brektes veidotā baltā telpā – mākslas galerijā, kas piepildīta ar kičīgiem Džilindžera iestudējumu citātiem un apspīlētās Ilzes Vītoliņas kleitiņās ieģērbtām aktrisēm. Tipisks Džilindžers. Ar vienu «bet».
Skatītāju zālē neskan smiekli. Uz skatuves redzam Džilindžera «produktos» jau savu iedarbību apliecinājušos, kaut nereti ar jēgu neapgrūtinātos gegus, idejas ziņā pat stipri asprātīgus. Artūra Dīča atveidotais Ādams runājas ar drauga līgavu – apsēžas uz zelta krāsā nopūstu riepu krāvuma starp Ievu Segliņu un Dārtu Daneviču (abas Dženijas lomā), kuras, čiepstēdamas pamīšus vai korī, metas puisi iekarot. Sievišķās būtnes savā starpā sazinās ar dzīvē neeksistējošas valodas frāzēm, pauzdamas «oficiālajai sarunai» paralēlu vēstījumu – varones vārdos neietērptās domas. Klusums. «Dubultojas» arī Eva (Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Elīna Dzelme) – un… sāk strīdēties pati ar sevi, apliecinot Džilindžera izrādēm raksturīgo fundamentālo pārliecību, ka sievietes ir aloģiski radījumi, kuru galviņās darās velns viņ’ zina kas. Skatītājs iegrimst krēslā. «Asintiņu» uz īsu brīdi uzsit Gints Andžāns Filipa un neskaitāmu fona personāžu lomās – ar inficējošu enerģiju lēkādams kā aerobikas treneris, dziedošs kovbojs vai pašdarbības zvaigzne tukšā picērijā. Gaviļu zālē tomēr nav – tikai pa miegaini apmierinātam ņurdienam. Izrādei trūkst ritma, viegluma.
Kas «nenostrādā»? Kāpēc publika nedzīvo līdzi? Taisnība, Džilindžers netiek galā ar lugu. Bet neesmu pārliecināta, ka to iestudēt vispār ir mēģināts. Režisoru acīmredzami vairāk saistījušas intermēdijas starp lugas ainām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.