Var gadīties, ka jāsāk no jauna

NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars tic – vēlētāji novērtēs partijas principiālo nostāju pret uzturēšanās atļaujām, pat ja tāpēc jākrīt valdībai

Piecdesmit uz piecdesmit – Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars prognozē varbūtību, ka NA pametīs šo koalīciju, ja nepanāks vienošanos par uzturēšanās atļauju programmas pārtraukšanu. Vēlā pirmdienas vakarā ar Dzintaru tiekos Siguldas restorānā Aparjods – šo vietu viņš izvēlas pats, tā atrodas tuvu ģimenes jaunajai mājai Siguldā. Vecāko atvasi pārvedis mājās no bērnudārza, trīs dēlu tēvs ir priecīgs par iespēju beidzot paēst – visu dienu Saeimā tam nav atlicis laika. Ēdienkartes izpētei laiks nav jātērē, izvēle par labu pārbaudītām vērtībām – brangai vistai uz iesmiņiem.

Dzintara atbildes gluži kā no galvas iekaltas – jau kuro nedēļu nākas atbildēt uz līdzīgiem jautājumiem. Vai tiešām NA uzturēšanās atļauju dēļ gatava gāzt valdību? «Ja mūsu vēlētājam būtiskā jautājumā nav iespējams panākt progresu, lai gan mēs to esam definējuši kā absolūtu prioritāti, tad jādomā, vai šī koalīcija ir labākais, ko savam vēlētājam varam piedāvāt,» saka Dzintars, piebilstot, ka pārdomas rosinot ne tikai šis jautājums, bet apstākļu kopums. Stīvēšanās ap uzturēšanās atļaujām (ārzemnieki tās var saņemt, ieguldot Latvijas nekustamajā īpašumā vai biznesā) izgaismojot principus, kā pašlaik strādā koalīcija. «Šie principi ir tie, kurus savulaik, veidojot tiesiskuma koalīciju, asi kritizēja Zatlera partija, runājot par naudas ietekmes samazināšanu politikā.» Viņaprāt, koalīcijā lēmumi tiekot pieņemti kādās «ietekmes grupās X». Kā piemēru Dzintars piesauc ātro Vienotības nostājas maiņu šajā jautājumā. Sarunās ar premjeru Dombrovski pagājušajā ceturtdienā abi tuvinājušies uzskatā, ka uzturēšanās atļauju kvota nākamgad varētu būt 700, ar nosacījumu, ka 2017.gadā to izsniegšana tiek pārtraukta. Taču tagad Vienotība vienojusies ar Reformu partiju par Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, kas paredz 1000 vienību kvotu, bet par pilnīgu pārtraukšanu vairs nerunā.

«Ja paliek EM piedāvājums, tad es personiski – nevaru runāt valdes vārdā – neredzu iespēju, ka mēs nobalsojam par budžetu, paliekam valdībā un izliekamies, ka nekas nav bijis,» saka Dzintars. Vai NA nenonāks pretrunās, balsojot pret budžetu, kurā ir virkne dažādām sabiedrības grupām pozitīvu jaunumu, turklāt NA prioritāros jautājumos? «Ikviens solis, ko NA izvēlēsies, būs pieņemts ar pārliecību, ka šis mehānisms ir labākais, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Mēs esam pārliecināti, ka budžets, kas attieksies uz 2014.gadu, iekļaus prioritātes, par ko ir cīnījusies NA,» sola Dzintars. Kā viņš par to var būt drošs, ja partija, nebalsojot par budžetu, nonāktu opozīcijā vai valdība pat kristu? «Tīri teorētiski runājot – ja uzskatāt, ka atrodoties ļoti īslaicīgi opozīcijā, nav iespējams īstenot tālejošus mērķus un ietekmēt procesus, jums nav taisnība. Situācija ļoti strauji mainās. Ja runājam kaut vai vēlēšanu kontekstā, tad spēja saglabāt savu stāju principiālos jautājumos ir vērtība, kuru viens otrs vēl Latvijā ciena.» Atgādinu, ka vēlētāji līdz šim nav aizmirsuši valdību gāzējus – to savulaik izbaudīja gan Tautas partija, gan Jaunais laiks. «Ziniet, Latvijas politisko partiju vēsture nav tas mācību līdzeklis, pēc kā vajadzētu izdarīt secinājumus par politikas procesu kopumā,» atbild Dzintars. «Veids, kā šīs partijas darbojās, visa politiskās uzvedības loģika – tā ir cita, atšķirīga dimensija no tā, kā darbojas Nacionālā apvienība.» Vai NA atrodas augstākā dimensijā? «Es negribētu būt augstprātīgs kā viens otrs kolēģis un tagad kaut ko likt pa plauktiņiem. Lai secinājumus izdara vēlētājs.» Tomēr neatlaižos, un viņš skaidro: «Paskatieties, par ko Latvijas politiskajā telpā notiek cīņas? Par amatiem.» Atgādinu, ka arī NA regulāri atgādinājusi par Reformu partijas nesamērīgi lielo ministru skaitu. «Ja mēs būtu cīnījušies par amatiem, tad ultimāts nebūtu par demogrāfiju, ultimāts – kā jūs to saucat – nebūtu par kultūru, tas būtu: dodiet mums vairāk ministru krēslus. Nav taču neviens neko tādu dzirdējis,» atbild Dzintars, uzsverot, ka partija cīnoties par idejām un vērtībām. Vai no tā secināms, ka NA vairāk krēslu valdībā tagad vairs nevēlas? «Redziet, jūs pati šādā jautājumā provocējat, ko mēs gribam, ko negribam, pēc tam to pasniedziet kā mūsu izmisīgu cīņu par amatiem. Protams, ka ikviena politiskā partija vēlas palielināt ietekmi, taču jautājums – kas ir mērķis, un kas ir līdzeklis.»