Ceļā uz briedumu • IR.lv

Ceļā uz briedumu

4
Juris Rubenis.

 

Atskatoties uz Latvijas neatkarības atgūšanu, es izjūtu pateicību. Drīkstēt piedalīties pasauli mainošos notikumos ir dāvana. Mēs, atšķirīgi cilvēki, atsaucāmies Impulsam, ko sajutām gaisā, un brīvas valsts sapnis caur mūsu darbību varēja īstenoties dzīvē. Protams, realitāte vienmēr atšķiras no sapņa. Sevišķi tāpēc, ka dažādi cilvēki sapņo par tik atšķirīgām lietām.

Lai mainītu ārējo lietu kārtību, pietika ar apņēmību un drosmi, taču, lai valsts iegūtu iekšēju kvalitāti, vajadzīgs daudz vairāk. Ir kāda visiem zināma patiesība, kuru dzirdot, daudzi apvainojas, un tomēr tā ir neatceļama: pasauli nemaina skaistas apņemšanās, bet pārmainīti cilvēki. Lai cik nepievilcīgi tas skanētu, katram IR jāsāk pašam ar sevi. Nepārmainīti cilvēki, pat tad, ja tiem ir labi nodomi, nespēj neko citu, kā vienīgi pavairot paši sevi un savas kļūdas. Lai veidotos labāka valsts, jāmainās cilvēkiem. 

Mūsu redzes spējas vienmēr ir labāk attīstītas uz āru nekā uz iekšu. Tāpēc nereti kaismīgi un sirsnīgi lamājam citus tieši par to, ko (varbūt citās formās) darām paši. Līdzība par skabargu, kuru labi pamanām cita acī, un baļķi savējā, pie kura tā pierasts, ka tas sen jau aizmirsts, precīzi attēlo dzīves situāciju. Cilvēka brieduma zīme ir māka ieraudzīt ne tikai citu kļūdas, bet to, kas jāmaina TIEŠI MAN.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu