Zivs pūst no galvas. Padomju impērija sāka brukt 80.gadu sākumā ar tās ģenerālsekretāra šļupstiem. Vara hameleonēja, ekonomika ļodzījās, sabiedrībā viesās apātija, darbā haltūra, veikalos tukšums, tirdzniecībā deficīts.
Vecajam irstot, dzimst jaunais. Visupirms jutīgākajās jomās – etniskajās kopienās, garīgajās konfesijās un mākslas pasaulē. Tajā laikā strādāju laikrakstā Literatūra un Māksla. Jau kopš 80.gadu sākuma avīze atradās inteliģences garīgās pretestības avangardā. Protams, arī nepārtrauktā konfliktā ar kompartijas ideologiem.
Gorbačova pieteiktās reformas daudzi uzņēma ar cerībām. Taču vecā poststaļiniskā gvarde sistēmu mainīt negribēja un reformas bija nonākušas strupceļā. Tad arī dzima ideja par sabiedrības sakļaušanu vienotā kustībā reformu atbalstam. Arī ideja par Tautas fronti, jādomā, dzima Maskavā. Šķiet, igauņiem tika uzticēts pilotprojekts. Latvijā tas notika piesardzīgāk un pretrunīgāk. Latvijas kompartijas vadība bija cietākā un dogmatiskākā starp Baltijas valstīm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.