Ir pienācis brīdis, lai atvadītos no drauga, kas bija ar mums. Ja dažreiz viņš arī nebija blakus, tas bija liels zaudējums, – no septembra vidus sākusi cirkulēt sociālajos tīklos, Dziesma par latiņu kļuvusi tik populāra, ka YouTube tai ir vairāk nekā 80 000 skatījumu. Divi puiši, grupa Aarzemnieki, Latvijā patiešām ir ārzemnieki: Jorans ir vācietis, Niks – anglis. Jorans, Brēmenes Universitātes Eiropas zinību students pašlaik atrodas tēva mājās Bohumā. Niks ir devies uz Londonu, māca krievu valodu meiteņu ģimnāzijā. Jūlijā, kad tapa ieraksts, viņi bija Rīgā.
26 gadus vecais Jorans skaidrā latviešu valodā Skype sarunā stāsta: viņa dzīve starp Latviju un Vāciju rit jau kopš 2005.gada, kad viņš apmaiņas programmā nokļuva Talsu 2.vidusskolā. Pirms tam zinājis tikai par Eirovīzijā redzēto Prāta vētru, Rīgā viņš satika pirmo mīlestību, latviešu meiteni. Lai būtu tuvāk draudzenei un nevajadzētu iet obligātajā militārajā dienestā, 2006.gadā Jorans pieteicās strādāt sociālo darbu vācu luterāņu baznīcā Latvijā un diakonijas bērnu centrā Maskavas priekšpilsētā. Attiecības bija izirušas. Dzīvodams draugu atrastajā dzīvoklī Ķengaragā, viņš kādu brīdi jutās vientuļš, taču varēja mobilizēties latviešu valodas apgūšanai. «Bļodiņa – tik skaists vārds!» Jorans izgaršo. «Kādreiz tā nosaukšu savu meitu.» Brēmeni, kur pēc atgriešanās Vācijā Jorans ieguva darbu, veidojot videoklipus futbola komandai Werden Bremen, viņš izvēlējās arī tāpēc, ka no Ryanair lidostas bieži varēja doties uz Rīgu.
Šovasar, sarakstoties ar draugu Niku, ko bija saticis Latvijā, kad londonietis mācīja angļu valodu Teikas vidusskolā, vienojušies: abiem pietrūkst Rīgas un muzicēšanas. Izlēmuši brīvdienās uztaisīt kādu ierakstu latviski – valodā, kas abiem ir kopēja. Jorans dziesmas sacerējis Vācijā, tekstu internetā palīdzējusi nopulēt latviešu meitene Aija Gusāre. Melodija malusies Jorana galvā jau sen. «Man ir sacīts, ka māku sacerēt lipīgas dziesmas,» viņš pasmaida un uzdungo: «The car I drive is German, my facial cream’s from France, I like those Russian movies, and the Greek way how to dance*.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.