Valmieras teātra pirmizrāde – Indras Rogas Doktors Živago – sezonai latiņu pacēlusi augstu
Režisorei ar Nobela prēmiju godalgotā rakstnieka Borisa Pasternaka romāna inscenējums ir atgriešanās Valmierā pēc veiksmīga iestudējuma pērn. Zojkina kvartira Rogas radošajā biogrāfijā uzliesmoja spoži, bet negaidīti – ieilgušas radošas krīzes paēnā. Borisa Pasternaka 1958.gadā izdotais romāns, lai arī literatūras klasika, nepieder pie darbiem, kam publikas mīlestība būtu garantēta. Tekstā jūtama smagnējība, galvenajam varonim sacenšoties par lasītāja uzmanību ar politisko peripetiju mocītās Krievijas panorāmu. Živago – izputējuša miljonāra dēls, ārsts, dzejnieks, pret savu gribu ierauts apokaliptiska mēroga šausmās, kas viņa apziņā jaucas ar filozofiskiem vispārinājumiem – nav viegla loma aktierim. Kad no tās atteicās aktieris Ivo Martinsons, kurš šajā sezonā VDT strādās tikai iepriekš iestudētās izrādēs, režisore viņa vietā uzaicināja jaunu aktieri bez pieredzes. Neticami, bet Kaspars Zāle, kuram loma faktiski ir debija, Živago tiešām nospēlē. Turklāt tā, ka gandrīz četras stundas garajā izrādē viņa tēlu iespējams vērot ar neatslābstošu interesi.
Režisore iestudējumam piešķīrusi gredzena kompozīciju: izrāde sākas ar Živago un Laras vīra, pārliecināta sarkano ģenerāļa Streļņikova (Imants Strads) sarunu – romāna finālu. Šīs sarunas fragmenti izkaisīti izrādē, nojaucot cēloņsakarību loģiku. Uzirdinātā forma liek domāt gan par laika un telpas sairšanu pilsoņu kara Krievijā, gan par galvenā varoņa psihes mehānismiem. Izrādes forma vienlaikus kļūst arī par izrādes vēstījumu. Živago atceras notikušo, detaļas uzpeld un nogrimst aizmirstībā, sīkumi uzzib ar neparastu spēku, būtiski notikumi paslīd garām it kā starp citu. Bet viņa skatiens atkal un atkal kā pa neredzamu stīgu atgriežas pie Elīnas Vānes atveidotās Laras, varoņa liktenīgās sievietes, metaforizētas Krievijas tēla.
Izrādes darbība risinās it kā starp Živago un Laras pasaulēm. Skatuves sānos izvietotas atsevišķas mēbeles, iezīmējot abu ģimeņu dzīves telpas. Varoņi tikpat kā netiekas, eksistē it kā paralēli. Vēsture risinās starp viņiem nevis kā dekoratīvs fons, bet gan kā vitāls, kaut arī vājprātīgs dzīves plūdums. Doktors Živago ir ansambļa izrāde – spēlē teju viss Valmieras teātra kolektīvs, un katram aktierim, lai arī cik maza būtu loma, iestudējumā precīzi atrasta vieta. Epizodiskās lomās ir daudz labu darbu – Imants Strads, Ieva Puķe, Agris Māsēns, Mārtiņš Meiers, Inese Ramute… Bet galvenais – rodas iespaids, ka katram varonim ir savs stāsts, ka cilvēka, lai cik naivi tas skanētu – katra cilvēka, dzīve ir vērtība. Cits jautājums, protams, kādas šīs dzīves ir.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.