Labāks par ultimātu, bet nav ultimāts • IR.lv

Labāks par ultimātu, bet nav ultimāts

7
Ilze Viņķele: koalīcijas demogrāfijas darba grupā «man ir bijusi tāda pieredze, kuru nenovēlu nevienam cilvēkam, arī politikā strādājošam ne».
Anita Brauna

Labklājības ministre Ilze Viņķele atklāti stāsta par demogrāfijas ultimāta aizkulisēm: «Politikas procesa profanācija ir baisa»

Jau otro gadu pēc kārtas par klupšanas akmeni valsts budžeta pieņemšanā ir kļuvusi demogrāfija, kuras veicināšanai Nacionālā apvienība un Reformu partija izvirzījušas vairākas prasības. Lielākie strīdi ir par tā dēvētajām māmiņalgām, kuras ultimāta uzstādītāji prasa pilnā apmērā – 70% no darba algas – izmaksāt līdz bērna pusotra gada vecumam (tagad maksā līdz gadam) un arī gadījumos, ja vecāks atgriežas darbā. Labklājības ministrija (LM) to uzskata par finansiāli neizpildāmu un neefektīvu atbalstu, tāpēc rosina no bērna gada līdz pusotra gada vecumam visiem neatkarīgi no sociālo iemaksu līmeņa maksāt 120 latu bērna kopšanas pabalstu un piemaksāt vēl 100 latus, ja vecāks atgriežas kaut uz nepilnu slodzi darbā vai mācībās. Pēc šo priekšlikumu paziņošanas pagājušajā nedēļā Ilze Viņķele (Vienotība) saņēma asu kritiku par atteikšanos pildīt demogrāfijas vienošanos, ko pati parakstījusi pirms gada, turklāt viņas izteikumi liecināja, ka solījumus devusi, cerot, ka tos varēs nepildīt. 

Kā koalīcijas partneri ir novērtējuši LM demogrāfijas piedāvājumu – minimālās māmiņalgas palielinājumu līdz 120 latiem un piemaksu pēc gada vecuma, ja vecāks atgriežas darbā? 

Sakot «koalīcijas partneri», jautājumā par demogrāfiju principā mēs runājam par četriem cilvēkiem, kas pauž viedokli. Reizēm ir tāda sajūta, ka frakcijas tā neinteresē, jo tās ir deleģējušas šiem četriem cilvēkiem tiesības par to runāt, un ir laimīgas, ka sarunās nav jāiesaistās. 

Kas ir šie četri cilvēki?

Imants Parādnieks (NA), Elīna Siliņa (neatkarīgā deputāte), Daina Kazāka, Inga Bite (abas no Reformu partijas – red.). Grupas līderis ir Parādnieks, un viņam šis priekšlikums tika iesniegts un izskaidrots vismaz pirms pāris nedēļām. Viņa atbilde: es aprunājos ar kolēģiem, un viņi teica «nē». Kāpēc «nē»? Šis [priekšlikums] ir labāks par ultimātu, bet nav [tas, ko prasa] ultimāts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu