Bērnu zinātnes centrs Zinoo sevi uzskata par sociālās uzņēmējdarbības piemēru. Tā mērķis ir atraisīt bērnos zinātkāri par tehnoloģijām un pēc gadiem desmit «uzšaut līdz kosmosam kādu latviešu raķeti»
Es tiešām redzēju zilu brīnumu. Caurspīdīgā, slēgtā kastē neilona diedziņā iekarinātā putna spalva sāka kustēties, nevienam pie tās nepieskaroties – brīnums notika, pie kastes sāna brīdi paturot plaukstu. Vienpadsmitgadniekam, kurš taisās kļūt par zinātnieku, ķīmiķi, ārstu un mākslinieku, vislielāko prieku sagādāja darbošanās pie mikroskopiem, kas desmitgadniecei savukārt nepatika, jo «man skropstas traucēja skatīties». Toties viņai patika lielais globuss, kuru varēja griezt, uz izvēlētās valsts uzlikt tādu kā caurules galu un austiņās klausīties turienes mūziku. «Noklausījušies klasiskās mūzikas koncertu, cilvēki nemēdz kauties,» vēstīja uzraksts pie globusa.
Trīsgadnieks bija sajūsmā, šķiet, no tā vien, ka te visam pieskarties bija ne tikai atļauts, bet pat vēlams – zinātnes centra eksponāti ir domāti, lai tos brīvi izmēģinātu, izpētītu un tādējādi atraisītu interesi par šķietami sarežģītām vai garlaicīgām lietām. Pirms rakstīt par bērnu zinātnes centru Zinoo Cēsīs, kopā ar bērniem «notestējām» tā Rīgas filiāli Zili brīnumi un pārliecinājāmies, ka centra veidotāji ir trāpījuši desmitniekā. Lieli un mazi divarpus stundas okšķerēja ar acīmredzamu aizrautību.
Aizrautība un entuziasms uzkrītoši caurvij arī Zinoo vadītāja Paula Irbina stāstījumu par lolojumu. «Man patīk tas, ko daru, un tas atrisina daudzas problēmas,» viņš paskaidro, kad prasu, kas motivēja «īstu» biznesu nomainīt ar «sociālo uzņēmējdarbību», kā viņš apzīmē centru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.