Ilgu laiku pēc Vācijas atkalapvienošanās valsts austrumu daļā dzīvojošie sevi identificēja kā austrumvāciešus. Tagad – vairāk nekā divas desmitgades pēc Berlīnes mūra krišanas – šī identitāte strauji izzūd. Gandrīz pilnībā izgaisusi arī Austrumvācija
Kad bijušajā Austrumvācijā uzaugušais Volfgangs Tīrse (69) pirmoreiz teica runu Vācijas federālajā parlamentā Bundestāgā, viņš aicināja savus kolēģus būt iecietīgiem pret austrumvāciešiem: «Mums ir vajadzīgs laiks un atbalsts, lai atgūtu personisku patstāvību un atbildību un tiktu galā ar paralīzi, ko izraisījusi totālas kontroles sistēma.»
Tagad (3.oktobrī paies 23 gadi kopš Vācijas formālās atkalapvienošanās) šāds lūgums pēc iecietības liktos ļoti dīvains. Kameras, visticamāk, zibenīgi pavērstu savus objektīvus uz Vācijas kancleri, kas izaugusi austrumu federālajā zemē Brandenburgā un savā politiskajā karjerā veiksmīgi pastūmusi malā konkurentus no rietumiem. Komentētāji noteikti pieminētu arī Valsts prezidentu Joahimu Gauku, kas dzimis austrumu reģionā Mēklenburgā un palīdzējis vāciešiem pusotra gada laikā jau aizmirst divus iepriekšējos (rietumos uzaugušos) demisionējušos prezidentus.
Aicinājums, ko Tīrse bijīgi bilda 1990.gadā, tagad ir zaudējis jēgu – vairs nav nekādu «mēs», kuri alktu kaut kādas īpašas līdzjūtības un izpratnes. Austrumvācija cilvēku prātos ir mirusi. Un līdz ar to vairs nav arī «austrumvāciešu». Pienācis laiks nekrologam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.