Valdība nākamgad iecerējusi 80 miljonus latu vērtas nodokļu izmaiņas, lai atbalstītu ģimenes un samazinātu nevienlīdzību. Tomēr, sarēķinot labumu konkrētu cilvēku maciņos, atklājas – vismazāk iegūs tie, pār kuriem visvairāk gulst nabadzības ēna
Neilgi pirms uguņošanas un šampanieša korķu paukšķiem Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) Latvijas tautai teica: «2013.gadā viena no valdības prioritātēm būs mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību.» Daudzi šajos vārdos saskatīja jaunas politikas pieteikumu, taču 2014.gada budžeta izveides procesā valdības vadītāja apņemšanās ir krietni atšālējusies.
Tiesa, jau februārī Dombrovska partijas biedri, labklājības ministre Ilze Viņķele un finanšu ministrs Andris Vilks ierosināja nodokļu izmaiņas (skat. tabulu – variants A). Latvijā ir augstākais ienākumu nevienlīdzības līmenis ES, tāpēc sevišķi nozīmīgs bija ministru ierosinājums ieviest «progresīvo» neapliekamo minimumu, jo tas šo nevienlīdzību mazinātu. Proti, cilvēkiem ar minimālo algu nozīmīga tās daļa – 84 lati – netiku aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Palielinoties ienākumiem, neapliekamais minimums saruktu, un cilvēkam ar 400 latu algu paliktu tie paši 45 lati kā patlaban.
Tomēr politiskā procesa dzirnas šo priekšlikumu samala. Reformu partijas, darba devēju organizāciju un pašvaldību pretestības rezultātā tas pārvērtās pavisam citā nodokļu izmaiņu modelī, ko tagad ir atbalstījusi valdība (tabulā variants B). Krietni pieauguši atvieglojumi par apgādājamajiem, savukārt neapliekamais minimums maz mainījies. Galavārds būs Saeimas ziņā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.