Vairāki nepamatoti mīti veicina ādas vēža bīstamu izplatību Latvijā
Saulainie kūrorti pāris stundu lidojuma attālumā, mākslīgās saules avoti pāris minūšu gājiena attālumā. Nemitīgi atkārtotais mīts – ja esi gaišādains un neesi nosauļojies, tu esi lūzeris. Pārāk daudz šo «labumu», ko varam baudīt visu gadu, radījuši draudīgu situāciju – ādas vēzis ir visbiežāk Latvijā sastopamā ļaundabīgā audzēja forma.
Vēža reģistrs Latvijā darbojas kopš 1985.gada. Togad melanomas (pigmentēta ādas vēža) pacientu skaits bija zem simta, bet pērn – 213. Savukārt nemelanomas audzēju skaits 1985.gadā bija 697, pērn – 1413 gadījumi, kaut arī iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Nemelanomas audzēji pērn konstatēti gandrīz divreiz vairāk nekā 2009.gadā.
Atskatīsimies vēsturē. 20.gadsimta sākumā par zinātniskiem darbiem medicīnā saistībā ar ultravioleto starojumu islandietis Finsens saņēma Nobela prēmiju, nedaudz vēlāk atklāta UV staru antirahītiskā darbība. Sabiedrība tajos laikos bija gana konservatīva – garš apģērbs, plīvurs uz sejas. Divdesmitajos gados pēc viesošanās Franču Polinēzijā Koko Šanele paziņoja: «Gada meitenei ir jābūt iedegušai! Iedegums ir šika lieta!» Te nu Pandoras lādei vāks bija vaļā. Zinātnes atklājumi komplektā ar modes cilvēku ieteikumiem panāca to, ka ļaudis sāka atkailināt ķermeni. Ceļojumi nebija pieejami visiem, tāpēc parādījās pirmās iekārtas, kas nodrošina UV staru pieejamību arī rudenī un ziemā. 1978.gadā ASV Arkanzasas štatā sāka darboties pirmais solārijs, jau pēc gada tādu iekārtu bija pāri simtam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.