Baltijā modernākās dzirnavas atrodas Dobelē, un no Dobeles dzirnavnieka ražotajiem miltiem maizi cep ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā un Āfrikā
Baltijas tirgus ir mazs, konkurence tajā sīva, tāpēc ražotāji ar informāciju par savu produkciju un tās apjomiem nedalās, jau sarunas sākumā smaidot brīdina a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņa vadītais uzņēmums ir viens no trim lielākajiem Baltijā, pārstrādes ziņā pat lielāks nekā mātesuzņēmums – igauņu Tartu Mill. Pērn Dobeles dzirnavnieks pārstrādājis 150 tūkstošus tonnu graudu.
Kaut gan aptuveni 95% no tiem ir Latvijas graudkopju izaudzēti, to cenu nebūt nenosaka Dobelē vai Latvijā, bet graudu biržās Londonā, Parīzē vai Čikāgā. Nosaka, ņemot vērā gaidāmās ražas pasaules graudu audzēšanas reģionos un globālo pieprasījumu.
10 000 graudu sekundē
Graudi ir stratēģiski svarīga un līdz ar to ārkārtīgi likvīda prece. Mēdz teikt, ka viss pasaules tirgus turoties uz trim vaļiem – naftu, zeltu un graudiem. Tāpēc arī graudu tirgus ir sarežģīts, to ietekmē ne tikai pēkšņs sausums Austrālijā vai ķīniešu ēšanas paradumu maiņa, bet arī lielo graudu uzpircēju vēlme nopelnīt un dažādas vienkāršam mirstīgajam grūti saprotamas spekulācijas biržās. Pārstrādātāji, kas ir vieni no pēdējiem ķēdē no graudu audzētājiem līdz produktu patērētājiem, šo cenu ietekmēt nevar. Tie laiki, kad Latvijas lielie pārstrādātāji zemniekiem noteica, par kādu cenu un cik daudz no izaudzētā iepirks, ne tikai sen pagājuši, bet no mūsdienu viedokļa šķiet pilnīgi absurdi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.