Dāvis Leitis, remontē motorollerus • IR.lv

Dāvis Leitis, remontē motorollerus

7
Kamēr Dāvja (18) klasesbiedri Rīgas 25.vidusskolā pukojās, ka skolēniem vasarā nopelnīt ir bezcerīgi, viņš no rīta līdz vakaram Vespa motorolleru salonā Rīgas klusajā centrā ķīlēja dzelžus. «Ar darba trūkumu neesmu saskāries, manā vecumā labu mehāniķu nav.»
Ieva Puķe

 

Atradu SS.lv sludinājumu – meklē automehāniķi -, no jūnija strādāju, vidusskolas pēdējās klases audzēknis Dāvis Leitis vēsā mierā stāsta. Pieņemot viņu darbā, Vespa salona īpašniekus Rīgā vairāk nekā izglītības dokuments pārliecinājusi darba pieredze – jau pērnvasar Dāvis Autostar servisā remontēja smagās mašīnas. Tur boss uz 1,94 metrus slaido, bet tik jauniņo darba kārotāju skatījies ar skepsi, tomēr atļāvis pamēģināt. «Pēc divām dienām teica: paliec!» ar gandarījumu atceras Dāvis. Garajās stundās, ko puisis bija ar mieru pavadīt darbā, zelta rokas viņam atnesušas līdz 850 latiem mēnesī. «Manā «vecumā» tas ir ļoti daudz,» viņš atzīst. Smagos auto labot šovasar nav ļāvusi sportojot iegūta muguras trauma. Ar motorolleriem Dāvis nopelnījis krietni mazāk, toties ieguvis vērtīgu pieredzi: «Tos ir grūtāk saremontēt nekā mašīnu, itāļu motorolleriem ir ļoti smalka elektronika.» Mazajā salonā Dāvis ir vienīgais mehāniķis, ļoti interesanti bijis komunicēt ar klientiem: «Vespas ir motorolleru klasika, ar tām braukā Latvijā ietekmīgi cilvēki. Piemēram, Arnis Bikšus, slavenais bārmenis.» Arī pats Dāvis pa Rīgu pārvietojas ar Gilera Runner rolleru – daudz ātrāk un ekonomiskāk nekā ar auto.

Viņa aizraušanās ar tehniku sākusies astoņu gadu vecumā, kad tēvs par 10 latiem nopirka lietotu mopēdu Rīga 13. «Pats salaboju! Izjaucu līdz pēdējai skrūvītei. Vecmamma izdarīja baigo spiedienu: nesaliksi. Saliku. Tad viņa ar kantainām acīm skatījās,» smejas Dāvis. Tagad viņš ar trim puišiem ir apvidus sacīkšu mašīnas Daihatsu Rocky īpašnieks.

Apē dzīvo viena Dāvja vecmāmiņa, Alūksnē, kur viņš audzis līdz septiņu gadu vecumam – otra. Leišu ģimene uz Rīgu pārcēlusies tēva darba dēļ, bet Dāvja sirds palikusi Ziemeļvidzemē. «Tur ir zaļa zālīte, zilas debesis. Rīgā dzīve ir pelēka. Protams, to var padarīt krāsainu, bet tad vajag daudz naudas.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu