Itālis Romeo Kasteluči, kura izrāde skatāma festivālā Homo Novus, neiebilst, kad viņu sauc par cietsirdības teātra adeptu
Vienīgā «dzīvajā» redzētā itāļu režisora Romeo Kasteluči izrāde atstājusi atmiņas par stindzinošām šausmām, kādas pirmo un vienīgo reizi piedzīvotas teātrī. Tā bija epizode no izrāžu sērijas Tragedia Endogonidia. Sterili baltā telpā, ko tikai vienā stūrī bija sasmērējušas kečupa asinis, no gaisa krita melnas matu pinkas, un tas bija tik baisi kā Hičkoka filmās, kad nojautas pārspēj jebko, kas būs redzams, vai naktī uztrūkstoties no murga un apjaušot, ka bailes ir nevis galvā, bet visā ķermenī.
Kasteluči izrāde Par Dieva dēla sejas koncepciju jau nākamnedēļ būs skatāma festivālā Homo Novus. Pirms tās devos interneta ceļojumā, sastopoties ar neskaitāmiem YouTube videoklipiem, uzvedumu un instalāciju fragmentiem, dučiem recenziju un pat divām disertācijām. No tīmekļa dzīlēm izniru, pilnīgi fascinēta par šo personību.
21 gada vecumā, tikko beidzis Boloņas Mākslas akadēmijas glezniecības un scenogrāfijas nodaļu, viņš nodibina savu teātri Socíetas Raffaello Sanzio, ko gribu tulkot kā Rafaela brālību, jo tajā strādā divi radu pāri – pats Romeo ar māsu Klaudiju un viņa sieva Kjāra Gvidi ar brāli Paolo. Brālības iestudējumiem no sākta gala piemīt mīta vēriens – Gilgamešs, Oresteja, Hamlets. Tūlīt pār brālību nobirst apzīmējumu krusa, un Kasteluči neiebilst. Ikonoklasti – svētbilžu grāvēji (bet ne apgānītāji!), zīmju tulkojumu apstrīdētāji, cietsirdības teātra adepti un zemapziņas pētītāji. Kasteluči grib sasniegt totālo teātri, kurā apvienotos viss – telpa, skaņa, mūzika, kustība, aktieru un neprofesionālu dalībnieku dažādais skatpunkts, skatītāja pieredze un zemapziņa. Vārdam gan ir tikai pirmavota nozīme («Tu uzvelc vārdu kā slapju kreklu un ļauj tam izžūstot pielipt pie ādas» – Kasteluči laikam ir arī dzejnieks). Uz skatuves tas gandrīz vai neskan. Galvenais žanrs ir traģēdija. Jo – viņš raksta – komēdija un traģēdija būtībā ir viens un tas pats. To mērķis ir izkliegt cilvēka sakrālo jautājumu: kāpēc es esmu piedzimis šeit un tagad?!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.