Krīzē zaudējusi pusi reklāmas ieņēmumu, mediju nozare joprojām nīkuļo, un pelnīt spēj retais
Latvija saņem starptautiskas uzslavas kā krīzes pārvarēšanas čempione, lepojas ar eksporta rekordiem un visstraujāko IKP pieaugumu Eiropas Savienībā, taču ne visi iedzīvotāji un nozares vienlīdz jūt «ekonomikas izrāvienu». Mediju nozare ir starp tām, kas pēc krīzes nespēj atkopties – daudzi uzņēmumi gadiem strādā ar zaudējumiem, un nīkulīgajā tirgū izceļas tikai daži spēcīgi spēlētāji.
Mēdz teikt, ka nelaime nenāk viena, un arī Latvijas mediji cieš no vairākām kaitēm vienlaikus. Sāpīgākā – kopš 2009.gada uz pusi sarukušie reklāmas ieņēmumi nav atgriezušies un nesasniedz pat to līmeni, kāds bija pirms trekno gadu dzīrēm. Sevišķi dramatisks ir reklāmas ienākumu sarukums drukātajā presē – pretstatā Igaunijai un Lietuvai, kur avīzes un žurnāli cietuši stipri mazāk un saglabā spēcīgas pozīcijas iepretim televīzijai.
Visticamāk, drukāto mediju salīdzinošais vājums Latvijā skaidrojams ar ilgstošu tirgus kropļošanu, jo līdzās pelnītspējīgiem uzņēmumiem darbojas tādi, kuru īpašnieki gadiem finansē milzīgus zaudējumus. Piemēram, Mediju nams (izdod Neatkarīgo Rīta Avīzi) nekad nav pelnījis, un 11 pastāvēšanas gados tā zaudējumi pārsniedz 10 miljonus latu. Arī viens no savulaik Baltijā lielākajiem mediju koncerniem Diena kopš krīzes turpina uzkrāt miljonos mērāmus zaudējumus un lielu parādu nastu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.