Nenoķeramais bozons • IR.lv

Nenoķeramais bozons

6
Foto — Andrejs Terentjevs, F64
Anda Burve-Rozīte

Ilmārs Blumbergs (6.septembrī būs 70) pirms nedēļas Arsenāla izstāžu zālē atklāja izstādi Es nemiršu, ko mākslinieks dēvē par svarīgāko mūžā. Un pie reizes intervijā atklāj, ko domā par eiro ieviešanu Latvijā

Baltos auduma cimdos Blumbergs dažas dienas pirms izstādes atklāšanas Arsenālā atspēries velk milzu dzeloņstiepļu rituli. Tas jāapjož Kalpotāja kājām. Lielā, melnā figūra, kas redzama daudzos mākslinieka darbos, pirmoreiz «piedzima» 90.gadu sākumā. Nopietnu seju, pieliecis galvu, tumšais stāvs raugās lejup, kā aptvēris kādu nozīmīgu dzīves kopsakarību, kuras priekšā var tikai paklusēt. Dažos darbos, šķiet, Kalpotājs zemi pie paša kājām pētī. Citos – saspringtiem sejas muskuļiem it kā pretojas tās likumībām.

Tas jau viņš pats – Blumbergs! Domātājs latviešu mākslā. Scenogrāfijā ideju un izpildījuma vēriena dēļ bieži dēvēts arī par režisoru. 

Teātra mākslā 1972.gadā, būdams 29 gadus vecs, Blumbergs ar savu Mākslas akadēmijas diplomdarbu izraisīja furoru – viņa scenogrāfija Andreja Upīša traģēdijai Žanna d’Arka Krievu drāmas teātrī runāja pilnīgi jaunā, latviešu teātrim neierastā valodā. Pilnīgi baltā, no koka dēlīšiem veidotā spēles (Žannas d’Arkas apziņas) telpa izrādes gaitā pamazām piepildījās ar melnu drazu, beigās kļūdama par ugunskura krāvumu, kas visu aizsveļ nebūtībā. Maketa reprodukcija nokļuva uz Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles PSRS kataloga vāka.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu