Benediktiešu mūks un kristīgās meditācijas skolotājs no Lielbritānijas Lorenss Frīmens šovasar viesojās Latvijā un stāstīja, ko dara brīžos, kad telpā ielido muša un raisa aizkaitinājumu
Lorenss Frīmens Latvijā nokļuva, pateicoties saitēm ar mācītāju Juri Rubeni. Uzaudzis Anglijā, garīdznieks jaunībā bija izmēģinājis laicīgo karjeru – studēja angļu literatūru Oksfordā, strādāja ANO, bankās un žurnālistikā. Neradis piepildījumu, Frīmens 1977.gadā, 26 gadu vecumā, devās uz benediktiešu klosteri Londonā. Sastapa mūku Džonu Meinu, kas praktizēja kristīgo meditāciju, un aizrāvās ar to. Vēlāk sāka teoloģijas studijas Kanādā un izveidoja Pasaules Kristīgās meditācijas kopienu. Kopā ar Juri Rubeni viņš sarakstījis grāmatu Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla.
Jūs jaunībā esat strādājis banku sektorā, medijos. Tas nozīmē, ka labi pazīstat stresu. Šķiet, patlaban stress ir gandrīz vai statusa jautājums – visi par to sūdzas un vienlaikus lepojas, cik aizņemti ir. Vai cilvēki ar stresu kaut ko zaudē?
Jā, fizisko un garīgo veselību, garīgo līdzsvaru. Protams, zināms stresa līmenis ir klātesošs katrā situācijā. Reizēm pat nepieciešams, lai pabeigtu iesākto noteiktā laikā. Taču mūsdienās stress pāraudzis visas robežas. Stress nozīmē, ka neesat pilnībā klātesošs brīdī, kurā pašlaik atrodaties. Tā ir diezgan perversa pasaules kārtība, ka cilvēkam bez mitas jābūt stresā, lai viņa darbs un personība tiktu novērtēta. Viens no pirmajiem fiziskajiem un psiholoģiskajiem ieguvumiem no meditācijas ir tas, ka stresa līmenis cilvēkā pazeminās.
Vai jums pašam stress palīdzēja meklēt garīgo ceļu?
Mūsdienās tiek uztverts ar cieņu, ka cilvēki vienlaikus paralēli veic vairākus darbus. Taču pētījumi psiholoģijā pierāda – šādā veidā pazeminās izdarītā kvalitāte. Meditācija māca fokusēties uz vienu tēmu noteiktā laika sprīdī. Tas uzlabo kvalitāti un pašsajūtu. Liels ienaidnieks veselībai ir uzmanības sašķelšanās. Manuprāt, mūsdienu cilvēkam nepieciešami kontemplatīvi [iedziļināšanās] treniņi, lai attīstītu «uzmanības muskuli». Trenažieru zālē mēs trenējam savu ķermeni, rūpējoties par tā veselīgumu, bet uzmanības muskulis kaut kā paliek novārtā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.