Valdība plāno grozīt Aizsargjoslu likumu, atsakoties kontrolēt pašvaldību lēmumus par piekrastes zonu. Absurds – komentē vides aizstāvji
Kaut gan vides eksperti jau kopš pagājušā gada nogales iebilst pret Aizsargjolsu likuma grozīšanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts turpina virzību – pagājušajā nedēļā to apstiprināja Ministru kabineta komiteja, un augustā plānots skatīt valdības sēdē.
Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas pašreizējā aizsargjoslu regulējumā. Daļa attiecas uz aizsargjoslām ap centralizētām ūdens ņemšanas vietām, kur zemes īpašniekiem nav tiesību veikt saimniecisko darbību, un pašvaldībām turpmāk būs ļauts vienoties par atbilstošu kompensāciju īpašniekam. Vēl citi grozījumi, kas raisa vislielākās vides ekspertu bažas par kāpu un mežu nākotni, attiecas uz Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslu un paredz – VARAM un Ministru kabinetam (MK) vairs nebūs jākontrolē ciemu robežu noteikšana un apbūves atļauju izsniegšana, bet to izlems pašvaldības.
Jauno grozījumu nepieciešamību VARAM pamato ar Augstākās tiesas senāta 2012.gada 8.maija lēmumu saistībā ar ūdens ņemšanas vietu Garkalnē – tiesa konstatēja, ka saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšana zemes īpašniekam nav samērīga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.