Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks atklāj, ka jaunā Gaismaspils apmeklētājiem pilnībā būs atvērta no 2014.gada rudens
Plāns pusdienot ar Vilka kungu kādā no jaunās bibliotēkas augšstāvu lasītavām, līdzi ņemot termosu ar kafiju, smalkmaizītes un drānu, ko apsēžoties varētu uzsegt smaržīgajai koka grīdai kā zaļai zālītei piknika pļavā, izgāžas. «Nezinu, ko par to teiks celtnieki, ka mēs tur ar kafiju… Tas varētu būt sarežģīti,» bibliotēkas direktors noraizējies saka. Un tūdaļ atrod alternatīvu: «Krodziņā Muklājs Baznīcas ielā.» Tur viņš pusdieno katru nedēļu. «Vaidziņi, protams, ir ļoti gardi, bet šoreiz gribas ko vieglāku,» apsēdies Rīgas gardēžu iecienītajā ēstuvē, viņš atbild laipnajam bārmenim, kad tas steidz piedāvāt vienu no bibliotēkas direktora acīmredzot iecienītākajām pusdienu versijām. Agrāk Vilks pat rakstīja gardēža sleju avīzē Diena – par kuskusu viņš priecājās jau 2007.gadā, kad to savā pusdienu ēdienkartē vēl nebija ieviesis katrs otrais Rīgas hipsteris.
Ir sutīga pēcpusdiena, gaišajā kreklā un žaketē, diplomātu pie sāna, Vilks izskatās nostrādājies, bet apmierināts. Viņš mazliet jāpierunā uz glāzi baltvīna pie pusdienām. Esam izvēlējušies pastu ar gailenēm. «Neizbēgami vispirms būs ēkas atvēršana, kamēr bibliotēka vēl tikai sāks savu ievākšanos,» direktors stāsta. Kad tā tiks pabeigta, visi krājumi pārcelti, notiks bibliotēkas otrā atvēršana. Taču vispirms būs 18.janvāris. Akcija Grāmatu draugu ķēde, kuras laikā grāmatas pēc «padod tālāk!» principa pārceļos no vecās bibliotēkas ēkas Barona ielā uz jauno Daugavmalā. Akcijai pieteikušies jau 1900 cilvēku, to vidū arī Latvijas olimpieši. Grāmatmīļu dzīsla locīsies caur Vērmanes dārzu un Vecrīgu pāri Akmens tiltam līdz Gaismaspilij. Vilks mierina – nav jāuztraucas, ka grāmatas sasnigs, tās būs speciāli iepakotas. Retumi, piemēram, 1689.gada Ernsta Glika Bībeles eksemplāri, kas atrodas Nacionālās bibliotēkas glabātavā, grāmatu draugu ķēdē nenonāks. Nākamā gada 18.janvārī ikvienam cilvēkam būs iespēja arī izstaigāt jauno bibliotēku. «Vēl nebūs bibliotēkas krājumu, ko baudīt. Varēs baudīt interjeru,» direktors precizē.
Vilks stāsta, ka viņu fascinē gaišums, kāds ir jaunajā ēkā. Plašums. Smaržojot koka grīdas. Līdztekus liftu rindai «ārkārtīgi skaistas kāpnes no slavenās Kanādas kļavas». Slavenās tāpēc, ka tieši šī kvalitatīvā un dārgā, no ārzemēm vestā materiāla izvēle sabiedrībā izraisīja viedokļu sadursmi. Ēkas arhitekts Gunārs Birkerts bija sašutis, kā šāda līmeņa konflikti vispār var izcelties. Bibliotēkas direktors stāsta, ka tieši šis materiāls – Kanādas kļava – piešķir grandiozajai ēkai siltuma sajūtu. Vismaz reizi gadā būs jāmazgā vertikālie milzu logi – mistiskais, dažnedažādos pelēkos toņos zaigojošais skaistums ir visbiežāk aprunātais sabiedriskajā transportā, kas slīd garām jaunajai bibliotēkai. Stikla kalnu gan nievā, gan sajūsminās par to. Bibliotēkas logu mazgāšana reizi gadā izmaksās 50-70 santīmus par kvadrātmetru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.