Reformu partijas nākotne Latvijas politikā nekļuva skaidrāka arī pēc kongresa
Reformu partijas vētrainā ienākšana politikā pirms diviem gadiem būtiski iespaidoja Latvijas politisko kultūru. Taču partijas kongress pagājušās nedēļas nogalē nebija revolucionāru un reformatoru mītiņš. Tas drīzāk lika domāt par kopumā pragmatiski prātīgu un piesardzīgu cilvēku apspriešanos, ko darīt ar partijas mantojumu, pirms to stājušies sadalīt citi.
Reformu partija ir pašlaik Latvijā otrā ietekmīgākā politiskā partija, kam trešā lielākā frakcija Saeimā un pieci, lielākoties ļoti spējīgi ministri valdībā. Taču sabiedrības atbalsts partijai nepārsniedz statistiskās kļūdas robežas un svārstās ap diviem procentiem. Partijas otrais kongress nepārliecināja par spēju vai pat tikai patiesu vēlmi šīs šķēres pārvarēt. «Partijas nākotne», ko piesauca runātāji, parasti nesniedzās tālāk par Saeimas vēlēšanām nākamgad. Bet «panākumus» partijas ļaudis redz kā iekļūšanu nākamajā Saeimā par spīti nelabvēlīgajām prognozēm.
RP paradoksālās situācijas «šķērēm» – lielai politiskajai ietekmei un zemai popularitātei – ir divi asmeņi. Viens ir «sarkanā līnija» sadarbībai ar oligarhu partijām, kas pēc prezidenta Valda Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanas ierosināšanu nodrošināja viņa dibinātajai partijai milzīgu sabiedrības atbalstu. Otrs ir «Zatlera tanki» jeb uzstājīgā prasība pēc Saeimas vēlēšanām veidot valdību kopā ar Saskaņas centru, kas pirmītējo sabiedrības atbalstu pilnībā sagrāva.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.