Nepieradināta jauna dāma ar putniem galvā, vēsta Agneses Couchsurfing profils. Turpat blakus lasāmais «ik dienu pamēģināt ko jaunu» ir bieži dzirdēta frāze, taču Agneses gadījumā tā nav flirtēšana ar restorāna ēdienkarti vai viedtālruņa aplikāciju katalogu. Nesen, kārtojot darīšanas bankā, viņa atskārtusi, ka nevar sniegt konkrētu atbildi ne par savu nodarbošanos, ne dzīvesvietu, jo tās organiski plūst un mainās līdzi laikam, kas piepildīts līdz mazākajam mirklītim.
Ļauties dejai, kas balstīta uz atvēršanos impulsiem, Agnese vairāku gadu garumā mācījusi kopā ar domubiedriem izveidotajā deju studijā That Dance. Un mācījusies pati. Spontānais ceļojums uz salsas festivālu Horvātijā pirms dažiem gadiem gandrīz bez līdzekļiem, bet ar neticamu sakritību un nejaušību virknes palīdzību izvērtās par aizraujošu piedzīvojumu un nostiprināja pārliecību par savu ceļu.
Šonedēļ Agnese rosās Saldus novada Dzilnās – savā un draugu izlolotajā vasaras notikumā Give&Get. Kā brīvdabas meistarklašu festivāla galvenajai mammai Agnesei katru dienu jārisina tūkstoš un viens jautājums. Viņas laiks ir saplānots, darāmo darbu sarakstā nav vietas, kur paķēpāties ar pildspalvu, taču Agnese tik un tā plūst, ļaujoties neplānotiem pavērsieniem. «Dažas lietas mēdz piemirsties un palikt neizdarītas,» viņa mazliet kautrīgi atzīstas savā nelielajā darba telpā, kuras sienas izrakstītas ar lieliem, zaļiem tauriņiem. Ienāk festivāla galvenais pavārs Uģis un pasniedz gabaliņu nātru tortes, servētas uz lielas koka lapas – Kristīnei, vienai no palīdzēm, ir dzimšanas diena, viņš paskaidro, pa atvērtajām durvīm ielaižot nakts dzestrumu un klusus ģitāras akordus.
Ideju par new age festivālu, kura dalībnieki, nometuši ikdienas maskas, dalās ar zināšanām un prasmēm, pirms vairākiem gadiem no Austrālijas atveda kāds draugs. «Sākumā gribēju braukt uz turieni, bet tad sapratu – jādara Latvijā,» Agnese stāsta dažas dienas pirms trešā Give&Get festivāla sākuma, kad uz vietas darbojas jau kāds pussimts cilvēku. Vistālāk tobrīd braukusi hipijmeitene no Somijas. «Sāka notikt visādi brīnumi. Nejauši satiku cilvēkus, kuri vai nu paši pieslēdzās vai caur kuriem atradās vajadzīgais,» Agnese turpina mazas meitenes jūsmīgā balsī, kas atgādina viņas meitiņu un, pašas vārdiem, lielāko skolotāju Šarloti. «Plāns gan šeit ir nosacīts,» viņa vēlāk noslēpumaini piebilst, ka lielākos pārsteigumus gaida no tiem, kuri nemaz nav pieteikti pasākuma programmā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.