Ja ikdienā mēs sadarbotos kā Dziesmusvētkos, rezultāts būtu spīdošs
Apsveikuma runas, rokasspiedieni, smaidošas grupu fotogrāfijas, vēlāk puķes un šampanietis. Oficiālā lēmuma pieņemšana 9.jūlijā Briselē par Latvijas uzņemšanu eirozonā atsauc prātā augstskolas izlaidumu, un līdzības ir ne tikai ārējas. Abām ceremonijām ir dziļi simboliskas saites.
Universitātes beidzējs ir pavadījis lielāko savu mūža daļu, izpildot citu noteiktus uzdevumus un pakļaujoties viņu vērtējumam. Viņš ir virzījies uz augšu pa izglītības sistēmas trepītēm, un katrs pakāpiens ir jau iepriekš redzams un noteikts. Spēles noteikumi ir skaidri, un, veiksmīgi tos izpildot, rokā nonāk taustāms, citiem parādāms, pie sienas pieliekams rezultāts – diploms. Mērķis sasniegts.
Taču tajā brīdī dzīve kardināli mainās. Nu pašam jānosaka savi mērķi, jāmeklē ceļi to sasniegšanai, un, lai gan citi vienmēr izteiks domas un piezīmes, slavēs vai pels, savu veikumu novērtēt varēs tikai viņš pats.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.