Virsvadītājiem smalki jārēķina, lai dejotāju soļi svētku laukumā pārvērstos skaistos rakstos, kurus vieni horeogrāfi zīmē ar datoru, citi ar roku
Stūru stūriem, līkumu līkumiem simtiem deju kolektīvu Daugavas stadionā māk vest danci tā, ka skatītājiem brīžam raibs gar acīm un brīžam mitrums plakstiņos. Tieši deju rakstu dēļ skatītāji cenšas nopirkt biļetes pēc iespējas aug-stāk tribīnēs, lai skatītu, ko īpašu sarūpējusi Latvijas horeogrāfu fantāzija. To, kā top deju raksti laukumā, zina tikai paši horeogrāfi – četrpadsmit XV deju svētku virsvadītāji.
Sākumā deju lieluzveduma ideju rada svētku mākslinieciskie vadītāji. Šoreiz tie ir divi Jāņi – Ērglis un Purviņš. Viņi par gaidāmajiem svētkiem sāka domāt jau pirms trim gadiem. «Bija krīze, cilvēki brauca prom, valstī – depresīva noskaņa. Un tad mēs sākām domāt, kas ir tas fenomens, kas mums, latviešiem, ļāvis saglabāt valodu, tautastērpu?» stāsta Ērglis. Prātā nākusi doma par tiltu no pagātnes uz tagadni, par saknēm, par mantojumu, par skolotājiem, no kuriem paši mācījušies. Tā radies deju lieluzveduma nosaukums Tēvu laipas, kur starp pašreizējo horeogrāfu dejām būs arī vecmeistaru darbi. Piemēram, Ulda Žagatas Ai, tēvu zeme!, Aijas Baumanes Kur tu augi, daiļa meita?, Viļa Ozola Spriguļu sišana un, protams, ik svētkos netrūkstošās Harija Sūnas Sudmaliņas.
Izvēloties repertuāru, Purviņš un Ērglis noskatījušies ap 300 deju videoversiju, aptaujājuši kolektīvus un to vadītājus, līdz atlasījuši 31 deju. Tad gada sākumā sadalījuši dejas virsvadītājiem, kuru pārziņā ir tas, kā deja izskatās uz laukuma. Pieredzējušākie horeogrāfi, piemēram, Ērglis un Mažāne, veido katrs pa četrām dejām, bet jaunākajiem parasti uztic pa vienai, divām dejām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.