Cerība nākamos svētkus 2018.gadā svinēt jaunā estrādē nav nemaz tik nereāla
Pateicoties pirmskrīzes entuziasmam, kas aktuālo jautājumu par nacionāli nozīmīgu kultūras būvju attīstīšanu beidzot ļāva uzdot arī arhitektiem, mēs jau kopš 2007.gada zinām, kādai būtu jāizskatās jaunajai Dziesmusvētku estrādei Mežaparkā. Starptautiski izsludinātajā arhitektūras metu konkursā toreiz uzvarēja arhitektu un māk-slinieku Mailīšu – Austra, Ivara un Matīsa – priekšlikums sadarbībā ar Jura Pogas biroju. No visām tolaik ierosinātajām ambiciozajām iniciatīvām šis projekts pašlaik ir visvairāk izstrādātais, Rīgas domes rīcībā ir saskaņots skiču projekts ar iestrādnēm jau tajās tehniskā projekta sadaļās, kas attiecas uz akustiku un inženiertehniskajiem risinājumiem.
Estrādes rekonstrukcija ir likumsakarīgs un nepieciešams solis. Neraugoties uz vairākām pārbūvēm, padomju laikos celtā estrāde joprojām glabā tālaika ideoloģiskās zīmes un vairs neatbilst šodienas komforta prasībām. Jaunais projekts ir funkcionāli ērts, bet atturīgs ietvars, kurā iekodēti folklorā balstīti tēli. Tas ir kalns, kurā kāpj, «lai balstiņis tālu skan», ar latviešu īsteno svētvietu – dabu – simbolizējošu birzi virsotnē. Racionālajā «birzs» metāla struktūrā, kura tehnoloģiski būs aprīkota gluži kā profesionāla teātra šņorbēniņi, nojaušama asociācija arī ar etnogrāfiskajiem rakstiem, bet tās transformējamā virsma sniegs daudz plašākas iespējas multimediju scenogrāfijai, kas nākotnē kļūs arvien svarīgāka lielo pasākumu sastāvdaļa. Lai gan pārbūvētā estrāde pārvērtīsies līdz nepazīšanai, ne visas pašreizējās detaļas arhitektiem šķiet atmetamas. Piemēram, arkāde tribīņu augšējā daļā ir viens no atpazīstamākajiem svētku elementiem, un atsauces formā tā turpinās pastāvēt arī pēc pārbūves.
Projekts paredz iespēju apmeklētāju skaitu dubultot vai, ja nepieciešams, trīskāršot līdz 80 vai pat 100 tūkstošiem. Pakava veidā paplašinot skatītāju zonu, zem tās atradīsies telpas ērtām labierīcībām un sabiedriskajai ēdināšanai, kas svētkos vienmēr bijusi problēma. Aiz uzbēruma paslēptā būve netraucēs koncertu norisi ne ar ceptas gaļas smaržu, ne ar fona trokšņiem. Dziedātāju tribīnēs vienlaikus būs vieta 11-12 tūkstošiem dalībnieku. Dziedātāji zina, cik neērta līdz šim bijusi uziešana tribīnēs pa divām šaurajām aizmugures kāpnēm. Jaunajā projektā tas ir atrisināts, turklāt paplašinātas arī šā kompleksa iekštelpu funkcijas ar nelielu mēģinājumu un koncertu zāli, Dziesmusvētku biroja telpām un muzeju, kas darbosies pastāvīgi. Projektā ir ietverta iespēja, ka estrādes komplekss var darboties cauru gadu – lai to nodrošinātu, arhitekti risina arī infrastruktūras jautājumus, sakārtojot gājēju aleju līdz estrādei un organizējot ērtākas un plašākas autonovietnes tās tuvumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.