Kādi būs Dziesmusvētki pēc 100 gadiem? • IR.lv

Kādi būs Dziesmusvētki pēc 100 gadiem?

5
Raimons Pauls

 

Jēkabs Nīmanis, mūziķis

Dziesmusvētki vairs nav «dziedāšanas festivāls», bet tiek dēvēti par «Dziesmusvētku sindromu». To brauc pētīt tuvāki un tālāki kaimiņi, kā arī būtnes no citām galaktikām. Neviens, arī paši dalībnieki nesaprot, kas ir tā balss vai gēns, kas liek noteiktai cilvēku grupai no noteikta izcelsmes reģiona periodiski pulcēties aizdomīgi lielos pulkos un dziedāt skaistas dziesmas ne parāk saprotamā valodā un dejot savdabīgas dejas, veidojot rakstus, kurus var redzēt no kosmosa. Šai parādībai sen ir zudis kāds hierarhisks modelis, nav centralizēta organizatora, taču šie cilvēki vienkārši nespēj tā nedarīt. Līdzīgi kā zvaigžņu lietu, šo parādību brauc vērot miljoniem interesentu. Viņi apmetas uz dzīvi zināmajā reģionā un gaida, kad sāksies. Un, kad sākas, viņi smaida.

Eva Ikstena-Strapcāne, žurnāliste

Iedomājos, ka pēc 100 gadiem estrāde būs iekārta starp debesīm un zemi kā kultūras šūpulis. Tā brīvi kustēsies līdzi dziesmām kā milzīgs gaisakuģis. Iespējams, tajā būs ekrāni, kuros diriģēs un līdzi dziedāt varēs visi latvieši, lai kurā vietā uz Zemes (vai uz citām planētām) tie atrastos. Dziedoši, skaisti, varoši, vēloši latvieši milzīgā kopkorī. Vīri baltos kreklos un meitas vainagos. Visiem tirpas, skudriņas no kopības, prieka un savienošanās dziesmas, kultūras, tautas straumē.

Miķelis Baštiks, dizainers 

Dziesmusvētki varētu kļūt par spēcīgu eksporta zīmolu visā pasaulē. Tas vairs nav tikai lokāls, sentimentāls dziesmu atceres pasākums, bet kļuvis par noteicēju visos pieredzes punktos, kuros cilvēki ar Dziesmusvētkiem saskaras. Tie ir līdzīgi kā olimpiskās spēles, kas nosaka standartu arī, piemēram, grafiskajā dizainā, un cilvēki cenšas savā jomā pacelt latiņu pēc iespējas augstāk. Svētki būs kļuvuši par pasaules fenomenu, kur katrs dziedās un dejos, saglabājot savu individualitāti un nacionalitāti. Ja mēs uztaisītu kaut tikai Baltijas Dziesmusvētkus, tas jau būtu fenomenāli. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu