ASV dzīvojošos latviešus Dziesmusvētkos Rīgā pārstāvēs Čikāgas vīru koris, Sanfrancisko latviešu koris, tautas deju grupas Jautrais pāris no Indianapolisas, Namejs no Vašingtonas, Pērkonītis no Mineapolisas un Trejdeksnītis no Sietlas. Arī Ņujorkas latviešu koris, kurš kopš 1990.gada piedalījies visos Latvijā notikušajos Dziesmusvētkos
Agrā, lietainā maija rītā Jonkeru baznīcā Ņujorkā cilvēku pavisam maz. Bez mācītāja, viņa kundzes un pērmindera uz dievkalpojumu sanākuši vēl seši, septiņi cilvēki. Izskanot pēdējai dziesmai, baznīca pamazām piepildās, jo pulksten 11.15 otrā stāva zālē sākas Ņujorkas latviešu kora mēģinājums. Ar minūtes precizitāti pie klavierēm nostājas diriģents Andrejs Jansons, lai sāktu balss iesildīšanās vingrinājumus. Koristi izdveš dīvainas skaņas un lokās kā niedres vējā. Kavētāji mēģina vietu zālē ieņemt pēc iespējas klusāk un lokās līdzi pārējiem. Zāles aizmugurē sievietēm tomēr kaut kas pārrunājams. Kopš pēdējā mēģinājuma pagājusi nedēļa un sakrājušies neizrunāti jaunumi. Paskaļā čabināšanās zāles aizmugurē sadusmo diriģentu Jansonu: «Hello, hello, kas tur notiek?! Iedziedāšanās vingrinājumi attiecas uz visiem!»
Var jau pļāpātājus saprast. Reti kurš no koristiem dzīvo kaimiņos viens otram. Vistālākais brauciens uz mēģinājumiem – 200 kilometru vienā virzienā – sanāk Valdim un Silvijai Viņķeļiem no Mančestras Konektikutā, 84 gadus vecais Andris Padegs katru svētdienu uz Jonkeriem mēro 125 kilometrus. Kora diriģente, vijolniece Laura Padega-Zamura un kora priekšniece Aija Pelše brauc no Longailendas jeb, vietējo latviešu terminoloģijā, Garās salas, kas no baznīcas 80 kilometru attālumā. Divu stundu brauciens ar sabiedrisko transportu ir Uldim Bluķim no Bruklinas.
Zīmīgi, ka tālākie braucēji mēģinājumus mēdz kavēt krietni retāk nekā tie, kas dzīvo tuvāk baznīcai, tos rīta slinkums pārņem biežāk, novērojis Andrejs Jansons. Viņš uz mēģinājumiem no Ņūdžersijas pilsētiņas Leonijas visbiežāk brauc ar velosipēdu. Arī ziemā, kad Džordža Vašingtona tiltu, ko viņam nākas šķērsot, klāj Ņujorkas slapjais un smagais sniegs. Minoties ar velosipēdu, ceļā uz Jonkeriem Andrejam paiet stunda.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.