Man tirpas caur kauliem gāja! • IR.lv

Man tirpas caur kauliem gāja!

5
Foto — Dmitrijs Suļžics, F64
Ieva Alberte

Gido Kokars (91) svētkos kā goda virsdiriģents gatavs veikt dažas provokācijas

Taksometram aizmugurē nostājas auto, nobloķējot izbraukšanu no Gido Kokara dzīvesvietas pagalma Rīgā, Pārdaugavā. Taksists sāk krieviski lamāties. Gido Kokars iepleš acis un mierīgi vaicā: «Kungs, kāpēc jūs tā? Uz mani neviens nelamājas.» Taksists apklust un turpina žļembāt košļeni. Laikam jau viņam Dziesmusvētki saistās tikai ar sastrēgumiem, un nezina, ka pasažieris ir leģendārais diriģents, kurš tūkstošbalsu kori diriģējis astoņos Dziesmusvētkos. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Kokars ir stalts, mundrs un humorīgs. Dzirkstī. «Braucam uz kafetēriju!» viņš novicina gaisā roku, kā uzdodams toni, un rodas sajūta, ka braucam izpušķotā karietē. Kad esam B-bārā pie Doma baznīcas, Kokars stāsta, ka viņam patīkot te pasēdēt, kad ciemos atbrauc mazmeita no Parīzes. Arī pēc koncertiem sēžot tieši te. Skaists skats uz baznīcu, Doma laukumu.

«Tikai jūs esat trīsreiz jaunāka par mani,» Kokars smejas, kad apspriežam mūsu dzimto vietu Gulbeni. Pēdējā laikā gan ar pilsētu esot maz sakara – «tāds kā atslābums». Pēdējos novada svētkos koriem bijis jādzied 30 grādu karstumā un Kokars lūdzis, lai koncertu pārceļ pāris stundu vēlāk, kad vēsāks. Nav klausījuši. «Pret koristiem tā nevar rīkoties,» saka Gido. Skarbi viņš vērtē arī to, ka skolēnu deju svētkos bērni dejojuši milzu karstumā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu