Šogad 150 gadus svin Jāzeps Vītols. Kāpēc padomju laikā netika aizliegtas uz ārzemēm emigrējušā komponista dziesmas, arī Gaismas pils?
Komponists Jāzeps Vītols, kura 150 gadu jubileju svinēsim 26.jūlijā, ir šo Dziesmusvētku noslēguma koncerta rekordists, sakomponējis vislielāko programmā iekļauto skaņdarbu skaitu: Upe un cilvēka dzīve, Ziemeļblāzma, Kalējs un, protams, Gaismas pils. Turklāt Gaismas pils ir visvairāk dziedātā Dziesmusvētku dziesma. Kā saskaitījis muzikologs Orests Silabriedis, svētku kopkoris tajā vienojies sešpadsmit reižu. Trijos Dziesmusvētkos – paša Vītola vadībā. 1980.gadā, kad Mežaparka estrādē viesojās no Amerikas atbraukusī Vītola atraitne Annija, virsdiriģents Haralds Mednis tika izsaukts trīs reizes diriģēt Gaismas pili.
Ar šo dziesmu saistīts arī 1985.gada Dziesmusvētku emocionālais atgadījums – pēc kopkora pieprasījuma uz skatuves tomēr «cēlās» gan no repertuāra svītrotā Gaismas pils, gan koristu publikas rindās ieraudzītais, par brīvdomību padomju laikā nežēlastībā kritušais Haralds Mednis, kam tajos Dziesmusvētkos aizliedza diriģēt.
Joske, Žozefs, Josifs, Jāzeps…
Interesanti, 1900.gadā pirmatskaņoto neoficiālo Dziesmusvētku himnu ar dzejnieka Ausekļa vārdiem Vītols 1899.gadā uzrakstīja Pleskavas guberņas Zarečjē, kur vasarā bija apciemojis brāli, ārstu Ansi Vītolu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.