Spītīgi, mīloši • IR.lv

Spītīgi, mīloši

9
Nellija Ločmele

 

Vai arī jums kādā slepenā lādītē glabājas mīļi nieki, kuriem nav ne mantota sudraba, ne unikālu vēstures liecību vērtības, bet tomēr kaut kas jau gadiem neļauj tos vieglu roku izmest laukā? Tālas jūras viļņu nopulēts akmens, jancīga nozīmīte no skolas laikiem, noslēpumaini graboša ozolzīle vai kāds nodzeltējis avīžlapas izgriezums. Šīm necilajām lietām ir milzu vara, tās vienā mirklī spēj atdzīvināt sen zudušas smaržas, smieklus, asaras, melodijas, krāsas.

Starp maniem «dārgumiem» ir arī 1990.gada Dziesmusvētku biļete. Tikai pāris mēneši šķir šos svētkus no Latvijas neatkarības pasludināšanas 4.maijā, un gribas domāt – mazā papīra strēmele ir pelnījusi saukties par pirmo atjaunotās valsts pasi. «Latvei vārtu atslēdziņa…,» dzied lielais kopkoris ar tādu ticību, cerību un spēku, ka ir jāraud. Nākotne ir vēl neuzrakstīta dziesma, kurā nekas nav falšs vai šķībs. Viss ir iespējams. Šiem svētkiem līdzīgu nav bijis.

Ar kādām cerībām un ticību tiks uzlādēta Dziesmusvētku biļete šogad? Pirmajos svētkos pēc dižķibeles, pēdējos pirms eiro, divdesmit piektajos kopš «vispārīgiem latviešu dziedāšanas svētkiem» 1873.gada Rīgā, tolaik vāciskajā Krievijas impērijas provincē. To jutīsim jau drīz, jo svētki ir klāt.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu