XXV vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss (43) nosauc grūtākās kora dziesmas un dalās pārdomās – kas latviešiem jādara, lai nevaimanātu par izmiršanu
Kuras ir jūsu mīļākās pļavas puķes? Uzrunāts Jāņu dienā, mūziķis sirsnīgi smejas. «Visas! Man patīk viss, kas ir dabīgs.» Linu biksēs un kreklā, viņš svētku dienu pustukšajā Rīgā atzīstas, ka ir laba, skaista un atbildīga sajūta, tuvojoties lielajiem svētkiem. Par virsdiriģentu Ivars Cinkuss kļuva jau XXIII vispārējos latviešu dziesmu svētkos 2003.gadā, tolaik viņam bija 33 gadi. Vīru kora Gaudeamus, jauktā kora Cantus Fortis un kamerkora Collegium Vocale Ventspils diriģents. Kordiriģēšanu apguvis Mūzikas akadēmijā pie profesora Edgara Račevska, studējis arī Lielbritānijā un maģistra grādu ieguvis ASV. Baroka laikmeta mūzikas interprets un spēcīga baritona īpašnieks.
Šogad Cinkuss kāps Dziesmusvētku estrādes «kancelē», lai diriģētu Uģa Prauliņa Līgo – Jāņu nakts mistērijas pirmatskaņojumu un vīru koriem Jāzepa Vītola pēdējo dziesmu Kalējs. Kopā ar kolēģi Airu Birziņu viņš ir arī Dziesmusvētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs.
Skatoties uz Dziesmusvētku lielo kopkori, katrs atsevišķi ir parasts cilvēks ar savām vājībām un stiprajām pusēm, grūtībām un priekiem. Kopā dziedot, šie cilvēki rada neticami skaistu, sakrālu sajūtu. Vai jums tas nekad nav šķitis jocīgi?
Pilnīgi aizraujoši ir tas, ka, stāvot lielā kora priekšā, redzu bezgalīgu skaistumu, kas plūst no dziedātājiem. Pats kā dziedātājs pirmoreiz piedalījos Dziesmusvētkos 1985.gadā, man bija 16 gadu. Milzīgs lepnums par savu tautu. Kopš esmu virsdiriģents, klāt nākusi milzīga mīlestība. Nekādi nevaru uztvert to tikai kā darbu. Tas ir mīlestības apliecinājums savai tautai. Domāju, ka dziedātājiem ir tāpat.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.