Okupācijas muzejs savā divdesmitgadē atsācis plašu naudas piesaisti pārtapšanai
Dziesmusvētki un okupācija it kā nesaderas. Bet varbūt tomēr… Latvijas Okupācijas muzejs sāka darbu pirms 20 gadiem XXI Dziesmusvētku laikā. 1993.gada 1.jūlijā bijušajā Latviešu sarkano strēlnieku muzejā atklāja nelielu izstādi par pirmo padomju okupāciju. Tās priekšvakarā 1940.gadā Daugavpilī uz ilgu laiku izskanēja pēdējie brīvie Dziesmusvētki Latvijā. Nākamās dienas pusdienlaikā Rīgā iebrauca padomju tanki.
Okupācijas muzeja ideju formulēja Viskonsinas Oklēras Universitātes profesors Paulis Lazda, tā veidošanas praktisko pusi organizēja profesore Gundega Michele, kura joprojām ir muzeja direktore. Brīvprātīgi iesaistījās grupa trimdas un Latvijas entuziastu, nodibināja muzeja fondu, kas vēlāk pārtapa biedrībā. Muzeja idejai atsaucās ziedotāji, kas bijuši galvenie muzeja darba nodrošinātāji līdz pat šai dienai. Ar dāvinātām piemiņas lietām, dokumentiem, zīmējumiem, fotogrāfijām un liecībām palīdzēja okupāciju un Sibīriju izdzīvojušie. Viņu devums veido plašā un bieži izmantotā muzeja krājuma nozīmīgāko daļu. Vairāk nekā 2000 videoliecību krājums ir plašākais Eiropā.
Turpmākajos gados tapa plaša ekspozīcija, kas aptvēra visu okupācijas periodu. Apmeklētāju skaits pastāvīgi auga – muzejs tagad ik gadu uzņem vairāk nekā 100 000. Valsts protokola ietvaros to apmeklē daudzi Latvijas ārvalstu viesi. Muzejam ir arī plaša starptautiska darbība – ceļojošas izstādes, sadarbība ar radniecīgiem muzejiem un pētniecības institūcijām, dalība konferencēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.