Latvija ir topa augšgalā Eiropā kā valsts, kur bērni cits par citu ņirgājas. Nesen Jaunjelgavas dome nolēma no skolas izslēgt puiku, kurš sita un spēra pa kājstarpi mazākam zēnam. Kāpēc bērni sit, un ko ar mazajiem varmākām darīt?
Ralfs ir 11 gadus vecs. Aizraujas ar motosportu. Mammai Evijai ir jauna ģimene un divgadīga meitiņa. Jau pirms diviem gadiem bija pirmie signāli, ka Ralfs traucē stundas. Skola runāja ar mammu. Viņa piekrita, ka puikam piemēro speciālu programmu bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Tas izpaužas tā: puika mācās ar visiem kopā, bet kontroldarbā var pielietot palīglīdzekļus, var bieži iet ārā no stundas. Pērn Ralfam bija skolotāja palīgs – mācībās, kurās gāja grūtāk.
Šāgada 22.aprīlī starpbrīdī Ralfs tualetē spēra pirmklasniekam Markusam pa kājstarpi. Mediju uzmanība bija pastiprināta. Jaunjelgavas dome lēma par zēna izslēgšanu no skolas, taču Satversme un Izglītības likums noteic, ka pamatizglītība valstī ir obligāta. «Esmu iedzīta stūrī. Viens likums saka to, otrs – to. Lūgšu jaunajai domei pārskatīt lēmumu,» saka Jaunjelgavas vidusskolas direktore Laura Mīlīga. Turpmāk skolā būšot štata vieta sociālajam pedagogam. Arī psihologam, jo ar tā apmeklējumu vienreiz nedēļā kā iepriekš bijis par maz.
«Līdz šim paši tikām galā,» saka Mīlīga. Bērnu tiesību sargi un skolu pārraugošais dienests gan norāda, ka problēmas bija ielaistas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.