Kādu dienu Rīgā ūdens bija kļuvis par daudz. Pašvaldība izdomāja, ka varētu nodibināt uzņēmumu Aqua Riga, kas ūdeni pumpēs, pildīs pudelēs un pārdos. Lai arī pašvaldībai visupirms vajadzētu rūpēties par ielu lāpīšanu, nevis mesties ūdens biznesā, jaunais pudeļūdens iecerēts jau šovasar – ātrāk, nekā Saeima reformēs valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldi, lai aizliegtu tirgus kropļošanu un nesaimnieciskumu
Uzņēmuma Aqua Riga birojā Kongresu namā ir tikai divi cilvēki un tukši galdi. Pastāvīgi te uzturas Aqua Riga valdes priekšsēdētāja Ineta Zalāne, uz sarunu atnācis arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens preses sekretārs Artūrs Mucenieks. Tikāmies pērn oktobrī, jo šāgada februārī Aqua Riga jau solīja ūdens ražu. Taču process ievilkās. Tagad iekārtas beidzot piegādātas, Patentu valdē preču zīme pieteikta, taču vēl nav reģistrēta. Šovasar tiešām ūdeni varētu sākt ražot.
Ideja radās jau pirms vairākiem gadiem. «Faktiski dzīve mūs piespieda,» Mucenieks stāsta, ka ūdens patēriņš, gluži tāpat kā iedzīvotāju skaits, samazinājies ik gadu. Ūdens vienkārši palika pāri. Piemēram, 2011.gadā uzņēmums rīdziniekiem piegādājis nepilnus 44 miljonus kubikmetru ūdens, bet pirms krīzes 2007.gadā tie bija teju 54 miljoni. Rīgas ūdens (RŪ) kapitāldaļu turētājs Andris Ameriks gan medijos izteicies, ka nauda vajadzīga, jo RŪ ir lieli elektrības rēķini.
Attīstot Rīgas ūdeni, savulaik tika plānots, ka Rīgā dzīvos pat 1,4 miljoni cilvēku, taču tagad galvaspilsētā deklarējušies aptuveni 665 tūkstoši. Pēdējos gados uz leju gājuši arī Rīgas ūdens peļņas skaitļi. Pirms krīzes pelnījuši pat divus miljonus latu gadā, 2011.gadā (jaunākais iesniegtais gada pārskats) vairs tikai 132 tūkstošus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.