Nadežda Kavtaskina, Latvijas vecākā maratonskrējēja • IR.lv

Nadežda Kavtaskina, Latvijas vecākā maratonskrējēja

7
Ikdienas skrējiens Ķengaraga promenādē ir Nadeždas dienaskārtībā arī 76 gadu vecumā. Viņa joprojām strādā — Rīgas Rīnūžu vidusskolā par saimniecības daļas vadītājas palīdzi, bet maratona distancē cer pārkāpt 79 gadu slieksni — šādu Latvijas rekordu 2005.gadā sasniedza sporta gaitas beigušais Valentīns Latiševs.
Ieva Puķe

 

Divpadsmit gadus vecais brālis 1944.gadā, ganot lopus Latgalē, Uzilavas sādžā, atrada kara granātu. Astoņgadīgā Nadja, kas viņam bija blakus, nevis ziņkārīgi apbrīnoja relikviju, bet kā dzelta metās prom. Brālis uzspridzināja sevi, Nadežda pirmo reizi dzīvē pārliecinājās, ka viņas žiglās kājas dara brīnumus. «Dievs tevi paveda malā,» teikusi mamma.

«Vienmēr domāju – no kā man tā skriešana?» Nadežda smaida. «Tēvs un māte nebija sportisti, māsai patika izšūt un adīt. Bet es mūžā tikai vienu cepuri un šalli esmu noadījusi. Tiesa, tolaik bērniem bija pavisam cits rūdījums. 1942.gadā sākusi iet 1.klasē, Nadja uz skolu katru rītu un vakaru mēroja trīs kilometrus garu ceļu no Uzilavas uz Baltinavu, kur viņas vectēvs Ivans Potemkins kādreiz bija veikalnieks. Ziemā brīvdienās ar lauku amatnieka taisītām slēpēm augu dienu pavadīja sniega klajumos. Ievērojis, ka Nadjai slēpošana padodas, Rēzeknes vidusskolas fizkultūras skolotājs Nikolajs Konstantinovičs viņai sagādāja labāku inventāru. 1952.gadā viņa ar Rēzeknes rajona skolēnu komandu ieguva 1.vietu republikas skolu jaunatnes slēpošanas sacensībās. Studēdama Ļeņingradas Tehnoloģiskā institūta Silikātu fakultātē, trenējās slēpošanā pat padomju olimpiešu bāzē Kavgolovo. Jaunā ķīmijas tehnoloģe piedalījās sacensībās arī Vorkutā, kur ar vīru aizbrauca peļņā. Bija Latvijas izlasē, bet līdz lielajam sportam netika. «Ziemā slēpoju, vasarā nedarīju neko.» 

Toties 1987.gadā, 50 gadu vecumā, slēpošanas un skriešanas entuziastes Tamāras Merzļikinas mudināta, Nadežda Valmierā pievārēja savu pirmo maratonu. Iepatikās. «Meita apprecējās, dēlu paņēma armijā, vīrs sāka braukt uz saldētavu vilciena sastāviem, bet es sāku no rītiem skriet. 50 gados es vēl nebiju stipra, vecāka kļūstot, sāku skriet arvien labāk. Protams, savā vecuma grupā.» Ir trenējusies arī kopā ar Jeļenu Prokopčuku, katra maratona sākumā atceroties sava pirmā trenera Nikolaja Krivenko vārdus: «Nadežda, neskrien ātri!» Priekšā 40 kilometru.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu