Esam piedzīvojuši divas brīnumainas lietas – tiesas ceļā atguvuši tēva gleznas un tagad izveidojuši Rotko Mākslas centru viņa dzimtajā Daugavpilī, saka slavenā gleznotāja meita Keita
Dienu pēc atklāšanas Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī sāk iedzīvoties ikdienas ritmā. Kuratori, ārzemju delegācijas, politiķi – visi ir prom. Iepriekšējā vakarā devušies uz viesnīcu vieni no pēdējiem, Rotko svētnīcā nākamajā rītā atkal ir atgriezušies viņa bērni Keita un Kristofers.
Viņu braucienā no mītnes zemes Amerikas ir adrenalīna elementi. Keita un arī viņas dzīvesbiedrs Iļja Prizels, Ukrainā dzimis starptautisko studiju profesors, iekļuva Lufthansa streikā un Rīgas lidostas vietā bija spiesti izkāpt Viļņā. Arī Kristofers tikai atklāšanas dienā stūrēja auto no Lietuvas. Daugava, ko Marks Rotko pieminējis ikreiz, kad iznācis runāt par dzimto Daugavpili, kādreizējo Dvinsku, sveicinājusi ar palu ūdeni, kas skalojies līdz pat ceļa uzbērumam.
«Arī mani, pirmoreiz atbraucot uz Daugavpili 2003.gadā un skatoties uz upi, pārņēma sajūta, ka šī ainava ir ietekmējusi viņa darbus,» Keita pievienojas mākslas zinātnieku tēzei, kas gan varot būt tikai romantisks pieņēmums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.