Kādas pārmaiņas izglītības nozarē nesīs ministra zibenīgā nomaiņa, par kuru pats Vjačeslavs Dombrovskis, noslēpumaini smaidot, saka: gludi izskatījās tikai uz āru
Jauno izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (Reformu partija) sastopu nākamajā dienā pēc Saeimas uzticības balsojuma – viņš paraksta dokumentus un atzinības rakstus. Papīru kaudze ir bieza, plok lēni. Redzams, ka tas nebūs ministra mīļākais pienākums.
Līdzšinējo amatu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadībā Dombrovskis ir nomainījis pret vienu no «karstākajiem» valdības krēsliem, kuru pagājušajā nedēļā atbrīvoja demisionējušais Roberts Ķīlis – uzņemtais reformu temps izrādījās par strauju ne tikai nozarei, bet arī politiķa veselībai. Jaunais ministrs gan nav pilnīgi no citas operas – abi ar Ķīli ir domubiedri un arīdzan mācībspēki Rīgas Ekonomikas augstskolā. Dombrovskis savā nokļūšanā amatā saklausa arī simbolisku noti – viņš ir pirmais krievu tautības izglītības ministrs, saņēmis atbalstu no Nacionālās apvienības, bet pret viņu balsoja Saskaņas centrs. Tā līderis Nils Ušakovs savulaik medijos Dombrovski dēvēja par vienu no saviem tuvākajiem draugiem.
Mūsu sarunas gaitā Dombrovskis izvelk no somas vēl vienu dokumentu kaudzi. Brīvdienu lasāmviela, lai sāktu apgūt apjomīgās nozares «degošākos» jautājumus. Ministrs vēl neatbild uz ļoti konkrētiem jautājumiem par nozari, ko apņēmies reformēt, bet gatavs ātri mācīties. Reformu nepieciešamību izglītībā viņš salīdzina arī ar savu drūmos toņos ieturēto, visai vecmodīgo darba kabinetu: «Salīdzinot ar citām ministrijām, stāvoklis ir tāds diezgan simbolisks – vismaz no pagājušā gadsimta nekas būtiski nav mainījies.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.