Zaudējusi dēlus, vīru, māsas un brāli, Vera Treija (90) dzimtajās mājās palikusi viena. Par pensiju un valdību viņa nesūdzas, bet slēpo un taisa no drēbēm kamolus
Vera bija kaimiņu ķēve – spēcīga, gaišzilibalta, spoža. Vecāki nolēma tā nokristīt savu meitu. Ģimene dzīvoja Krimuldas pusē, Eikažos, un kundze tur mīt joprojām. Gulbju māja atrodas klaja lauka vidū. «Es redzu visapkārt gluži kā panorāmas ratā. Ja kādam govs ārā, zvanu kaimiņiem. Es negribētu Rīgā dzīvot, tur tak tikai mūri. Te ik dienu mainās daba,» saka Vera, apsēdinājusi Rīgas viesus virtuvē pie loga. Pa to paveras skats līdz pat mežam. Pa otru logu var redzēt lielceļu un tālumā kaimiņmāju. Uz palodzes tup melnā kaķene Ance, aizmiegusi acis pret sārto vakara sauli. «Viena sieva man reiz teica: turi mājās mellu kaķīti, tas ir mājas zelts. Vienu vasaru raibs trāpījās – nebija mīlīgs.»
Pie Veras Treijas ciemojamies tāpēc, ka viņa ārda apģērbus un griež tos plānās stērbelēs, tad tin kamolos un atdod Siguldas mākslas skolas skolotājām vai Turaidas muzejam grīdsegu aušanai. Divu gadu laikā viņa sadarinājusi ap 800 kamolu. Apģērbus viņai pieved māsas mazmeita Ieva, kura pēc drēbēm brauc pie radiem un paziņām.
Verai visu mūžu paticis mizot, lupināt, griezt, tāpēc ik dienu viņa ar prieku uzmeistaro pa kamolam vai diviem. «Es i priecīga, ka man darbs ir. Ko tad es darītu, ja nebūtu, ko darīt? Depresija klāt!» kundze smejas. Reti esot tā, ka nav gribēšanas griezt un ārdīt. Ja tomēr uzrodas – to var pārvarēt ar strādāšanu. Viņas darba diena ir tāda: no rīta pieceļas, noskatās seriālu Mīlas viesulis, tad uzgriež radio. Ceturtdienās translācijās no Saeimas «aizceļo» uz Balto zāli un Sarkano zāli. «Vai, kā viņi tur strīdas! Arī Sastrēgumstundu skatos kā teātri.» Politiķus Vera vērtē pēc runasveida – patīk tie, kuri runā tekoši. «Patīk, kā Ušakovs runā, Urbanovičs, Brigmanis. Līdaka, jo skaidri pasaka: «Aizver muti!»» Tas gan nenozīmējot, ka Treijas kundze balso par Saskaņas centru. Par ko balsojusi, Vera neatklāj.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.