Dūmi! Dūmi! – sauca māsa Emanuēla, kad Vatikānā ievēlēja pāvestu Francisku. Citas māsas satraucās, kas tie par dūmiem, jo necerēja, ka pāvestu ievēlēs tik ātri. Un turklāt jezuītu! Māsām par to bija liels prieks, jo viņu Euharistisko Jēzus kongregāciju dibinājuši tieši jezuīti. Māsa Emanuēla ir šīs kopienas ģenerālpriekšniece Latvijā, Lietuvā, Ukrainā un Kazahstānā. Kongregācijā kopumā ir 80 māsas, kurām ļauts strādāt arī laicīgu darbu.
Jezuīti Latvijā bijuši vēl pēckara gados, taču nu vairs nav neviena. Ir Euharistiskā Jēzus māsu kongregācija: divas māsas ir Ludzā, divas – Aglonā. Divi topošie jezuīti studē ārzemēs, tāpēc atjaunot kopienu patlaban tiek aicināti palīgi no citām valstīm.
«Man bija skaidrs Dieva aicinājums,» māsa Emanuēla stāsta, ka to jutusi jau no septiņu gadu vecuma. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu Emanuēla (toreiz vēl Linda) devās uz Aglonas baziliku, kur 19 gadu vecumā sāka mācīties klostera dzīvi. Trīs gadus. Tad devās uz Kauņu, kur deviņus gadus bija sagatavošanās un pārdomu laiks. Tajā vajadzēja izlemt, vai uz mūžu dos trīs solījumus: dzīvot nabadzībā, šķīstībā un paklausībā. «Atšķirībā no laulības – var vispirms pamēģināt,» smejas māsa. «Iet klosterī nozīmē ar visu savu dzīvi parādīt, ka Dievs ir reāls.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.