«Paldies Dievam, ka Aivim Ronim un citiem lobijiem neizdevās Latvijā uztaisīt finanšu centru,» vērojot notikumus Kiprā, secina Roberts Zīle
Roberts Zīle kafejnīcā La Kanna ierodas ar nelielu nokavēšanos un lielu somu. Tikko no lidostas? Nē, no vingrošanas zāles. «Es varu runāt par visu,» izmet politikas veterāns, kad stāstu, ka ar šo sarunu gribam nošaut divus zaķus – pārrunāt Kipras mācības Latvijai un viņa pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) nerimstošās darbības, grīļojot valdības koalīciju.
Eiropas Parlamenta deputāts, viens no redzamākajiem nacionālā spārna politiķiem jau ilgāku laiku sit trauksmes zvanu, ka pieaugošā nerezidentu naudas straume uz Latvijas bankām, pārsvarā no Krievijas un NVS, ir riskanta valsts ekonomikai. Šī tendence izprovocējusi ārvalstu medijus un starptautiskās institūcijas salīdzināt Latviju ar Kipru, kura sava nesamērīgā banku sektora dēļ (casino banking, kā to dēvē Eiropā) nupat nonākusi uz bankrota sliekšņa un, nevēloties piekrist starptautisko aizdevēju nosacījumiem, gandrīz iekrita Krievijas apskāvienos.
Latvijas amatpersonas lielo nerezidentu naudas īpatsvaru tradicionāli neuzskata par problēmu, tomēr pašlaik Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs «ir spiests rakstīt vēstules [Eiropas Centrālās bankas vadītājam Mario] Dragi par to, ka Latvija nav Kipra», stāsta Zīle. Vēstules kopijas nosūtītas Eiropas Parlamenta deputātiem, un tas būs viens no jautājumiem, ko vērtēs, pieņemot lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.